"Kopumā Eiropas Centrālā banka jau vairākos soļos ir likmes pacēlusi, un finanšu tirgus gaidas dotajā brīdī ir, ka tās likmes varētu augstāko punktu sasniegt starp 3 un 3,5%. Protams, nākotne nav skaidra, un viss būs atkarīgs no faktiskās tautsaimniecības norises, no inflācijas attīstības," tā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste norādīja Latvijas kapitāla tirgus gadskārtējā forumā "Izaugsmei patīk uzņēmīgie".
Attiecībā uz uzņēmumu iespējām aizņemties Rutkaste norādīja – to ir svarīgi skatīties salīdzinājumā ar konkurentiem: "Šeit ir svarīgi, kādas procentlikmes ir mūsu uzņēmumiem, aizņemoties Latvijā, un kādas ir citviet Eiropā. (..) Kopumā es teiktu – kredītfinansējums Latvijā ir dārgs, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm. Faktiski arī reaģējot uz pēdējā laika norisēm – krīzes, kara sākums Ukrainā – mēs redzam, ka komercbankas eirozonā un arī Latvijā pastiprinājušas savus kredītnosacījumus. Īpaši Latvijā mēs redzam – faktiski proporcionāli vairāk no aktīvajiem kreditētājiem ir ziņojuši, ka kredītnosacījumi tiek pastiprināti."
Līdzās kredītu dārdzībai nākas saskarties ar banku vēlmi sadarboties lielākoties ar sevi jau pierādījušu biznesu, atklāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"Tas, ko mēs redzam ikdienā – viena daļa ir uzņēmumi, par kuriem kredītiestādes savā starpā cīnās un mēģina savā starpā konkurēt, lai tiek pie finansējuma; tie ir labi projekti, labi uzņēmumi. Tad ir pietiekami liela daļa tādu uzņēmumu, kuru bilances, rādītāji īsti ne līdz galam kvalificējas tam, ko bankas sagaida," skaidroja Endziņš.
Viņa teikto apstiprināja arī SIA "CLT Profi" valdes loceklis Andris Dlohi, atceroties, kā par nu jau veiksmīgās biznesa idejas finansēšanu centies bankas pārliecināt pirms nepilniem desmit gadiem. "Nevari visu finanšu sektoru pārliecināt, ka tas ir kaut kā vērts, jo tajā pusē ir piesardzīga attieksme. Viņus var saprast arī. Kad 2015. gadā sākām šo projektu attīstīt, tad, aizejot uz kredītiestādēm un sakot, ka mēs būvēsim sešu un astoņu stāvu koka ēkas, smaidīja un neticēja. (..) Nebija nekādas pārliecības, ka no koka var būvēt kaut ko vairāk nekā Maskavas ielas mājiņas.
Viņu dēļ [kredītiestādes] necīnās, jo līdz galam varbūt neizprot, vai arī tie ir tādā izaugsmes stadijā, kad vēl nav īpašniekam 15 nekustamie īpašumi, ko apķīlāt," pauda Dlohi.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka eksportspējīgās investīcijas parasti ir kapitālietilpīgas: "Tad ir īpaši sāpīgs jautājums par to, ka likmes mums ir augstākas un mūsu sadarbības partneris ar labākiem nosacījumiem spēj realizēt projektus kādā Rietumeiropas valstī, kur darbaspēks maz nepieciešams, bet nepieciešams liels kapitāla ieguldījums. (..) Caur to eksportspējīgie uzņēmumi dubultā cieš, ja viņi cīnās tirgos, kur vietējiem ir stipri labāki nosacījumi."
To, ka tāda ir realitāte, apstiprināja AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis. Lai cik spoža un inovatīva būtu ideja, ja uzņēmumam nav sakārtotas naudas lietas, stabila naudas plūsma, pārbaudāma vēsture, tad finansējumu labāk meklēt citur.
"Attīstības fāzē uzņēmumam, kurš pirmos vairākus soļus jau spēris, viņš dodas uz banku. Un tad, iespējams, tā vēl ir konservatīva un vēlas pārbaudīt šī biznesa modeļa ilgtspēju. Tad varbūt ir vieta alternatīvajiem finansējumiem, piemēram, riska kapitālam to papildu atspērienu iedot. Un tad jau doties uz banku, kad rādītāji jau ir ar garāku vēsturi un pārliecinošāki," sacīja Mencis.
Te gan jāsaka, ka Latvijas kapitāla tirgus vēl pagaidām īsti nav risinājums, un arī šajā ziņā mūsu tuvākie kaimiņi ir ne vienu vien soli priekšā. Finanšu ministrija un premjers solījuši darīt visu, lai tas mainītos. Un, ja solījumi tiks turēti, Latvijai ir ļoti labs potenciāls audzēt gan jaunus uzņēmumus, gan vairot labklājību sabiedrībā.
Raugoties datos, redzams, ka Latvijas sabiedrībai ir nauda ieguldījumiem un tā nav apkrāvusies ar kredītiem. Tomēr diemžēl šī nauda pārsvarā nestrādā, norādīja Latvijas Bankas eksperts.
"Laika gaitā depozīti mums ir diezgan būtiski pieauguši. Kopš 2015. gada sākuma depozītu apjoms Latvijas komercbankās ir gandrīz dubultojies, savukārt kredītportfelis stāvējis gandrīz nemainīgs vai pat nedaudz sarucis. Agrāk bieži vien dzirdēts, ka Latvija jau nav tā kapitāla, resursu, ko tālāk caur kapitāla tirgu investēt. Un šobrīd mēs redzam – depozītu apjoms Latvijas ekonomikai ir visai liels, kredītu apjoms ne tuvu netiek līdzi. Depozītu struktūra – pamatā pieprasījumu noguldījumi, kur procentlikmes tiek maksātas visur zemas; daudz zemākas, nekā ja tiek veikti termiņdepozīti. Un depozīta likmes Latvijā, Baltijas valstīs ir visai zemas," skaidroja Rutkaste.
Galvenais secinājums – ja ir patiesa vēlme radīt jaunus un inovatīvus uzņēmumus, lielāks uzsvars ir jāliek uz kapitāla tirgus attīstību. Par to jau ir runāts un domāts iepriekš, radīti dažādi plāni, kā to Latvijā darīt, bet līdz šim rezultāts ir visai pieticīgs.
Latvijas tirgus kapitalizācija ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir zems rādītājs salīdzinājumā ar vidējo Eiropā, kur tirgus kapitalizācija ir 54% no IKP. Turklāt arī kaimiņiem igauņiem šis rādītājs ir 17% no IKP.
