Inflācijas dēļ cilvēkiem ar zemiem ienākumiem sagaidāma skarba ziema

Lai gan Latvijas ekonomikas izaugsmes temps ir iepriecinošs, tomēr izaugsmes ceļā ir aizvien vairāk šķēršļu, un viens no tiem ir vīrusa izplatības pieaugums. Tāpat Latvijā inflācijas apmērs pieaug. Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti prognozē, ka inflācija šogad vēl trauksies augšup, gada izskaņā pietuvojoties 5% robežai. Līdz ar to ikdienas izmaksas pieaugs, un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, piemēram, pensionāriem, sagaidāma skarba ziema.

Inflācijas dēļ cilvēkiem ar zemiem ienākumiem sagaidāma skarba ziema
00:00 / 03:36
Lejuplādēt

Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti uzsvēra, ka šajā gadā mūsu valsts ekonomika ir atkopusies straujāk, nekā prognozēts iepriekš.

„Šogad, visdrīzāk, augsim straujāk, nekā bija prognozēts gada sākumā, virs 4% IKP augs,” sacīja “Swedbank” ekonomiste Līva Zorgenfreija, akcentējot, ka nākamgad papildu stimuls ekonomikai būs finansējums no Eiropas Savienības fondiem un līdz ar to ir priekšnoteikumi vēl straujākai izaugsmei – ap 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Izaugsmes ceļā gan ir aizvien vairāk šķēršļu, un viens no tiem ir vīrusa izplatības pieaugums. Vienlaikus bankas ekonomiste prognozēja, ka tā ietekme uz ekonomiku būs maigāka nekā pandēmijas sākumā.

„Un otrs lielais šķērslis, par kuru bažījas gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, ir cenu kāpums, kas globālā izteiksmē izpaužas dažādos piegāžu ķēžu saspīlējumos, izejvielu sadārdzinājumā. Dārgāki ir gan izejmateriāli, gan energoresursi, gan transportēšanas izmaksas,” norādīja Zorgenfreija.

Gada inflācija Latvijā sasniegusi 3,6%, bet Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti prognozēja, ka tā šogad vēl trauksies augšup, gada izskaņā pietuvojoties 5% robežai. Līdz ar to ikdienas izmaksas pieaugs.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka cenu pieaugumu Latvijas iedzīvotāji sāks izjust jau oktobrī, kad saņems elektrības un siltuma rēķinus. „Ja ziema būs vēsa, tad apkures un elektrības cenas visvairāk sajutīs cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Pamatā mēs domājām par pensionāriem un citām sabiedrības grupām ar zemākiem ienākumiem. Pārtikas cenu kāpums mums ir, bet relatīvi mērens. Lai gan pasaules pārtikas cenas ir būtiski kāpušas pēdējā gada laikā, līdz ar to ir zināms potenciāls arī pārtikas cenām augt. It īpaši, ja pieaug arī elektroenerģijas cenas, tad noteikti tas spiediens sāk pieaugt.

Mazaizsargātajām sabiedrības grupām, pensionāriem šī ziema būs diezgan pagrūta.

Cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem varbūt ir uzkrājumi un tas nav tik būtiski, bet šie 10, 20 vai vairāk eiro mēnesī, kas papildus aiziet pamata vajadzībām, var būt diezgan nozīmīgi,” sacīja Āboliņš.

Viņš arī skaidroja – tas, kas šobrīd patēriņa cenu līmeni notur vēl relatīvi mērenu, ir pakalpojumu iekšējās cenas, kur pieaugums nav tik spēcīgs. Tāpat pozitīvi, ka algu pieaugums vismaz nozarēs, kuras pandēmija skārusi mazāk, ir augšupejošs. To veicina arī bezdarba radītāji, kas pietuvojušies pirms pandēmijas zemākajam līmenim, proti, 6%. Tas gan arī tas nozīmē, ka uzņēmumi saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus, un tas dzen uz augšu algu līmeni.

“SEB” bankas ekonomists Dainis Gašpuitis teica, ka paaugstinātas inflācijas periods var ieilgt, bet sagaidāms, ka nākamā gada otrajā ceturksnī cenu pieaugams stabilizēsies. „Protams, jācer, ka laika apstākļi būs labvēlīgi tam, lai mazinātu energoresursu sadārdzinājuma spiedienu, jo viens no būtiskākajiem dzinējiem šobrīd ir enerģijas cenu pieaugums.

Tur primāri ir jābūt veiksmīgai diplomātijai Eiropas Savienībai ar Krieviju, lai mazinātu šo spiedienu uz gāzes cenām.

Tāpat jācer, ka būs labvēlīgi laika apstākļi, kas nepastiprinās spiedienu uz pieprasījumu. Respektīvi, lai ziema būtu silta, lai būtu daudz sniega, nokrišņu un vairāk vēja, kas varētu spiedienu mazināt un palielināt piedāvājumu,” sacīja bankas ekonomists.

Līdz ar to sarežģītākais posms attiecībā uz inflācijas kāpumu mums vēl ir priekšā. Gašpuitis prognozēja, ka tuvākajā pusgadā inflācijai vajadzētu ieiet rāmākā gultnē un martā tendences būs jau skaidrāk redzamas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt