Faktiskajās cenās šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, privātais galapatēriņš ir palielinājies par 6,6%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai – 1,5% no visiem kopējiem izdevumiem, pārtikai – 2,8%, toties transportam – par 3,7%.
Bruto pamatkapitāla veidošana ir palielinājusies par 0,8%. Preču eksports ir pieaudzis par 6,1%, savukārt pakalpojumu eksports – par 1,2%. Preču importa apjomi ir samazinājušies par 2,8%, bet pakalpojumu imports – par 5,1%. Savukārt valdības galapatēriņš ir pieaudzis par 12,1%.
Savukārt ražošanas sfērā šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar aizvadītā gada otro ceturksni, nozīmīgu ieguldījumu IKP pieaugumā – 1,1 procentpunktu – deva tirdzniecība, kas palielinājās par 6,2%. Pieaugums mazumtirdzniecībā bija 6,3%, kuru sekmēja 7% pieaugums nepārtikas preču, 4% - pārtikas preču un 10% - auto degvielas mazumtirdzniecībā.
Būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, pieaugusi par 5,3%. Dzīvojamo ēku būvniecība palielinājās par 41%, turpretī ieguldījumi šoseju, ielu un ceļu būvniecībā, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā samazinājās attiecīgi par 5% un 18%.
Par 9,2% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi - PVN, akcīzes un muitas nodokļi - kas IKP pieauguma tempu paaugstināja par 0,7 procentpunktiem.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka IKP rādītāj liecina, ka iedzīvotājiem ir nauda un viņi nebaidās to tērēt.
"Ienākumu kāpums iedzīvotājiem ir, jā, protams, ne katram, bet kopumā, ja paskatamies redzam valsts budžetā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās iemaksas aug. Mēs redzam no CSP datiem, ka aug nodarbinātība un algas. Ienakumu kāpums ir, savukārt cenu kāpums ir bijis ļoti vājš, praktiski nekāds, līdz ar pirktspēja iedzīvotājiem ir kāpusi un mēs redzam, ka viņi arī tēre," saka ekonomiste.
2013.gada otrajā ceturksnī par 0,6% palēninājās apstrādes rūpniecības temps, kas kopējo IKP tempu samazināja par 0,1 procentpunktu. To ietekmēja tempa kritums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 0,2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 22,2%, kā arī metālu ražošanā - par 63,9%. Par 5% palielinājās pārtikas produktu ražošana.
