2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 0,3 %. 2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, IKP pieauga par 2,3 % pēc sezonāli izlīdzinātajiem un par 2,7 % pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem.
2015. gadā salīdzinot ar 2014. gadu, apstrādes rūpniecības nozare palielinājās par 4%, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 7%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 40%, mēbeļu ražošanā – par 14%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecību bija apjoma kritumam pārtikas produktu ražošanā par 5%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4%.
2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 4. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare palielinājies par 3%.
Būvniecības produkcijas apjoms 2015. gadā samazinājās par 1%. Kritums vērojams nedzīvojamo un dzīvojamo ēku segmentā attiecīgi par 7% un 9%, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 6%. Pieaugums bija inženierbūvju celtniecībā – par 5 %, šoseju, ielu, ceļu un dzelzceļu līniju būvniecībā – par 6%, kā arī cauruļvadu kabeļu būvniecībā – par 26%.
4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms krities par 6 %.
Mazumtirdzniecība 2015. gadā palielinājās par 5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 8%. Par 3% pieauga pārtikas un 7% nepārtikas preču tirdzniecība.
4. ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies par 3%, tajā skaitā gan pārtikas preču, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – par 3%.
Vairumtirdzniecība 2015. gadā pieaugusi par 3 %, bet 4.ceturksnī palielinājusies par 5%.
Transporta nozare 2015. gadā kritusies par 0,1 %. Samazinājumu uzrādīja pasažieru pārvadājumi – par 2 % un uzglabāšanas un transporta palīgdarbības – par 1 %. Pieaugums par 3 % bija kravu apgrozībā un pasta un kurjeru darbībā – par 7 %.
2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 4. ceturksni transporta nozare palielinājusies par 3,5 %, t.sk. pasažieru pārvadājumi – par 3 % un kravu apgrozība – par 8 %.
Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms 2015. gadā palielinājies par 5 %, t.sk. azartspēļu nozarē pieaugums par 11 %. 2015. gada 4. ceturksnī nozare palielinājusies par 4%.
IKP pieaugumu veicinājuši arī produktu nodokļi, kas 2015. gadā pieauga par 4 % un 4. ceturksnī – par 3 % .
Izlietojuma aspekts (faktiskajās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati)
2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu privātais galapatēriņš pieauga par 4 %. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauga par 4 %, atpūtai un kultūrai – par 8 %, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai un pārtikas iegādei palielinājās par 1 %.
Mājsaimniecību galapatēriņu veicināja gan cenu kritums, gan arī mājsaimniecību ienākumu palielināšanās.
Valdības galapatēriņš palielinājās par 6 %.
Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājusies par 3 %. Pamatkapitāla ieguldījumi iekārtās un mašīnās palielinājušies par 12%, intelektuālajā īpašumā un kultivētajos aktīvos – par 21 %, bet par 7 % samazinājās ieguldījumi dzīvojamajās ēkās un citās ēkās un būvēs.
Eksports palielinājās par 2 %, tai skaitā preču eksports – par 1 % un pakalpojumu eksports – par 3%.
Importa apjomi pieauguši par 1%, tai skaitā preču imports samazinājās par 0,5 %, bet pakalpojumu imports palielinājās par 7%.
Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli neizlīdzināts, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)
Eiropas Komisija iepriekš lēsa, ka Latvijas IKP 2015.gadā izaugs par 2,4%.
Septembrī Latvijas Banka paaugstinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi 2015.gadam no 2% līdz 2,3%. Savukārt Latvijas IKP izaugsmes prognoze 2016.gadam koriģēta uz leju. Iepriekš lēsts, ka Latvijas ekonomika nākamgad augs par 3%, taču saskaņā ar jaunākajām aplēsēm Latvijas IKP izaugsme būs lēnāka, IKP pieaugot par 2,7%, uzskata Latvijas Banka. Savukārt Eiropas Komisija Latvijai 2016.gadā paredz IKP pieaugumu par 3%.
“SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis LTV skaidroja, ka kāpums ir likumsakarīgs, jo kopējā Latvijas ekonomika ir augusi un veidojusi labu augsni iekšzemes kopprodukta izaugsmei. “Ļoti būtiski, lai aktivitāte saglabātos, un šeit svarīgi ir Eiropas fondu pieejamība. Kopumā inflācija ir ļoti zema. Tas apstākļos, kad redzam, kad vidējā alga un atalgojums pieaug, tas rada labvēlīgu vidi patēriņam,” saka Gašpuitis.
Ekonomikas augšupeju ietekmējis arī eksporta palielinājums par diviem procentpuktiem un investīciju pieaugums. Gašpuitis arī norādīja, ka Latvijas ekonomiku turpinās ietekmēt situācija Krievijā, paredzot, ka tā neuzrādīs īpašus uzlabojumus.
