Iedzīvotājiem valsts atbalsts elektroauto iegādei varētu būt pieejams pavasarī

Pavasarī iedzīvotāji varēs pirkt elektroauto ar valsts atbalstu, kam paredzēti kopumā 10 miljoni eiro. Atbalstu administrēs tirgotāji, slēdzot līgumu par elektroauto iegādi. Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji norāda, ka arī ar plānoto atbalstu liela daļa elekroauto nevar atļauties to cenas dēļ. Savukārt tirgotāji un citi eksperti norāda, ka elektroauto iegādē jāmotivē arī juridiskas personas, kas vairāk tos pērk un arī izmanto.

Iedzīvotājiem valsts atbalsts elektroauto iegādei varētu būt pieejams pavasarī
00:00 / 09:34
Lejuplādēt

Pērkot jaunu elektroauto, iedzīvotājiem būs iespēja saņemt atbalstu 4500 eiro apmērā un lietotiem elektromobiļiem un jauniem ārēji lādējamiem hibrīdauto – 2250 eiro. Vienlaikus papildu atbalstu 1000 eiro apmērā varēs saņemt par esoša transportlīdzekļa norakstīšanu. Atbalsta programmu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) patlaban vēl saskaņo ar Eiropas Komisiju, un tā iedzīvotājiem varētu būt pieejama sākot ar martu, stāstīja Klimata pārmaiņu departamenta pārstāvis Raimonds Kašs.

"Iedzīvotājam iegādājot konkrēto elektroauto, būs jāaizpilda iesniegums un tas jāatstāj tirgotājam izvērtēšanai, un šis uzņēmums izvērtēs pircēja atbilstību, jo pircējs nedrīkst būt iekļauts maksātnespējas reģistrā utt. Ja uzņēmums saka, ka viss ir labi, tad var slēgt līgumu starp iedzīvotāju, uzņēmumu un Vides investīciju fondu. Mēs uzskatām, ka ērtāk iedzīvotājiem būs apmeklēt tirgotāju, nevis ar katru iesniegumu vērsties ministrijā," stāstīja Kašs.

Pēc elektroauto iegādes iedzīvotājam vēl jāpiedalās aptuveni piecu gadu monitoringā, līdz tiek sasniegts 52 000 kilometru nobraukums.

"Tas ir periods, kurā mēs vēlamies, lai iedzīvotājs nodrošina, ka transporta līdzeklis tiek ekspluatēts un lai šis auto netiktu izmantots saimnieciskajai darbībai, lai tas netiktu pārdots citam īpašniekam. Īpašuma tiesības ir publiski pieejama informācija, kuru mēs varam pārbaudīt un par nobraukuma kontroli tad iedzīvotājiem katru gadu būs Vides investīciju fondam jāiesniedz nobraukuma rādījums elektroniskajā sistēmā. Gada ietvaros tiem jābūt ap 10 400 kilometriem," stāstīja VARAM pārstāvis.

Rīgas ielās aptaujātie autobraucēji atbalstu vērtēja dažādi – daļa to sauca par motivējošu un plāno izmantot, bet daļa arī rēķina, ka tā ir pārlieku maza summa līdzās augstajām elektroauto cenām.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka Latvijā kopumā patlaban reģistrēti vien 2174 elektromobiļi. Taču ''Auto asociācijas'' dati liecina, ka pieprasījums pieaug, jo Latvijā pērn elektroauto iegādāti par 34% vairāk nekā gadu iepriekš.

Biedrības "Auto asociācija" vadītājs Andris Kulbergs iezīmēja pašreizējās elektroauto cenas: "Tāds Latvijas tipiskais pircējs – privātpersona – visbiežāk izvēlas apvidus segmenta automašīnas, tai pašā laikā tās arī sanāk vidēji dārgākas. Mēs šeit runājam par cenu 35 000 –40 000 eiro tieši elektroauto. Protams, ir lētākas versijas, ko var dabūt par 25 000 eiro. Savukārt lietotās elektromašīnas ir aptuveni cenā starp 24 000–27 000 eiro. Šodien, ja mēs paņemam tādu vidēju elektroauto un salīdzinām to ar iekšdedzes dzinēja automašīnu, tad tā vidējā summa vai naudiskais apmērs, par ko tā sanāk dārgāka pircējam... Tad elektromašīna sanāk aptuveni par 8400 eiro dārgāka."

VARAM pārstāvis Kašs skaidroja, ka konkrētās atbalsta summas izvēlētas, analizējot vidējo atbalsta apmēru Baltijas valstīs.

"Mēs nevaram veidot krasi atšķirīgu atbalsta diapazonu, lai nesāktu veidoties mākslīgas sistēmas starp valstīm. Atbalsta apmērs par elektroauto iegādi Eiropas valstīs kopumā figurē no dažiem tūkstošiem līdz pat 10 tūkstošiem Rumānijā, kas ir neadekvāti augstu, ja mēs tādu piedāvātu Latvijā, jo Baltijas valstīs šī summa svārstās no 4 līdz 5 tūkstošiem. Mūsu kompromiss ir vidēja vērtība un, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs šī atbalsta summa tika izņemta ļoti īsā brīdī, tad arī mums tā summa liekās pietiekami pamatota," sacīja Kašs.

Šobrīd CSDD valsts veidotajā tīklā uzstādījis 139 elektroauto uzlādes vietas Latvijā, kā arī vēl ir "Latvenergo" un dažādu privātuzņēmumu veidotās uzlādes stacijas. CSDD Elektromobilitātes un radaru sistēmas attīstības daļas vadītājs Pauls Beinarovičs atzina, ka energoresursu cenu pieauguma dēļ arī uzlādes cenas pieaugšot.

Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga norādīja, ka ilgtermiņā iedzīvotājiem arvien vairāk  būs jāpārslēdzas no iekšdedzes dzinēju auto uz elektroauto izmantošanu, lai sasniegtu Eiropas uzstādītos klimata neitralitātes mērķus.

Vienlaikus pagaidām Latvijas sabiedrības pirktspēja ir pārāk zema, lai iegādātos elektroauto arī ar piedāvāto atbalstu, tādēļ jāstimulē citi "zaļie" pārvietošanās veidi un infrastruktūra.

"Tas kritiskais ir tajā, ka, es pieļauju, tie, kas varēs atļauties šīs elektromašīnas, būs turīgais vidusslānis, kas, piemēram, dzīvo Mārupē un uz darbu ikdienā brauc uz Rīgu, bet tas reālais nobraukums mašīnai nebūs liels. Taču, ja atbalsts būtu paredzēts uzņēmējiem – kurjeriem, takšiem, kas ikdienā to vien dara, kā brauc ar auto, tad tas klimatam būtu daudz lielāks ieguvums. Es saprotu, ka šis ir arī tāds politisks žests, nākot pretī iedzīvotājiem, bet man liekas – ir svarīgi attīstīt arī dažādus atbalsta mehānismus velosipēdu izmantošanai, mikromobilitātei un sabiedriskajam transportam," teica Brizga.

Tirgotājus, kas elektroauto varēs piedāvāt ar valsts atbalstu, izraudzīs konkursā, ko patlaban līdz 3. februārim īsteno Vides investīciju fonds. Uzņēmēju skaitam ierobežojumu nav, bet tirgotājiem jābūt reģistrētiem CSDD datu bāzē un nedrīkst būt nodokļu parādu. Prasības tirgotājiem paredz, ka uzņēmējam arī no savas puses pircējam atbalsts jāpapildina vēl 1000 eiro apmērā – atlaides vai papildu aprīkojuma veidā. "Auto asociācijas" vadītājs Andris Kulbergs apstiprināja, ka tirgotājiem ir liela interese par dalību programmā.

Uzņēmējiem patlaban ministrijā tiekot veidota atsevišķa atbalsta sistēma elektroauto iegādei. Savukārt 10 miljonu atbalsta programma iedzīvotājiem, VARAM ieskatā, arī būs populāra un tiks izlietota līdz nākamā gada beigām. Iegādāto elektromobiļu skaits varētu sasniegt 3800, kā rezultātā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums būšot ap 9800 tonnas CO2 gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt