Elektroenerģijas tirgus atvēršana vai vēršanās regulatorā, prasot palielināt elektrības tarifus - nesen tik skarbu izvēli politiķiem piedāvāja valsts energokompānija "Latvenergo". Tiesa, pēdējā brīdī atrasts veids, kā elektrības tarifus saglabāt nemainīgus vēl nepilnu gadu.
„Mēs veiksim grozījumus likumdošanā, kas nozīmē, ka "Latvenergo" neies uz regulatoru vismaz līdz 1.janvārim un neprasīs augstākus tarifus. Taja pašā laikā „Latvenergo” peļņa un pārskaitījumi budžetā, kas ir divi savienotie trauki, būs mazāki,” norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).
Pagaidām Finanšu ministrija vēl nav paziņojusi, kāda būs grozījumu ietekme uz budžetu, taču pēc Vj.Dombrovska teiktā neiegūti varētu būt vairāk nekā desmit miljoni eiro.
"Latvenergo", kas vairākkārt norādījis, ka esošie tarifi ir krietni zemāki par elektrības cenu tirgū, jaunos spēles noteikumus pieņems. „Jāsaka tā - akcionārs un valsts aizstāv gan uzņēmumu, gan klientus un rūpējas par vienu un par otru. Ja likums prasīs ievērot vienu vai otru likumu, komersants to darīs,” norāda "Latvenergo" komunikāciju direktors Andris Siksnis.
Privātos elektroenerģijas tirgotājus šāds lēmums gan nepriecē. „Tas nav īsti prātīgi. Vai mēs kaut ko mainīsim vai nemainīsim, mēs lemsim vēlāk. Jebkurā gadījumā šie lēmumi parāda Latviju kā nestabilu vidi jebkuram tirgotājam, kas te varētu ienākt,” saka “Baltcom” Elektroenerģijas produktu daļas vadītāja Elizabete Podinska. "Baltcom" vēl skaidri nesaka, kā uzņēmums rīkoties tālāk. Ekonomikas ministrs gan pieļauj, ka daži komersanti varētu mēģināt tiesāties ar valsti.
Tikmēr enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzsver, ka pēdējā laika politiķu drudžainās un pretrunīgās darbības ap elektroenerģijas tirgus liberalizāciju liecina - šis process nav bijis pienācīgi sagatavots. „Manuprāt, tas sākās ar absolūti greizo lozungu - brīvais elektrības tirgus -, kas nav iespējams, ņemot vērā to, kāda ir mūsu pašreizējā struktūra. Tāpēc nevajadzēja tracināt cilvēkus, sakot, ka būs vairāki piegādātāji, cenas zemākas. Realitāte izrādījās daudz citādāka. Pirmais nav sagatavots organizatoriski un arī psiholoģiski. Tas ir paņēmis uz pārsteigumu gan valdības locekļus, gan parlamentāriešus, un tas nozīmē, ka viss ir jāsāk no gala,” skaidro Ozoliņš.
Gaidāms, ka darbs pie attiecīgajiem Enerģētikas likuma grozījumiem Saeimā sāksies jau tuvākajās nedēļās. Viens gan ir skaidrs - pēc 1.janvāra politiķiem atlikt elektrotirgus liberalizāciju vairs nebūs iespējams.
