Jau vairāk nekā gadu daudziem Latvijas uzņēmējiem būtu jālieto jauni kases aparāti, kuros fiksēto informāciju nav iespējams dzēst vai kā citādi sagrozīt. Tomēr realitāte ir nedaudz cita. Valsts ieņēmumu dienesta prasībām atbilstošus kases aparātus patlaban izmanto vien aptuveni puse komersantu.
“Kases aparātu segmentā, varētu teikt, ir nomainīti 90% iekārtu. Bet joprojām to iekārtu piedāvājums nav pietiekošs, un nodokļu maksātāji tāpēc tās īsti neizvēlas. Piemēram, hibrīda kases aparātiem šobrīd pieejami trīs etalona modeļi. Tieši potenciāli hibrīda kases aparātu lietotāji varētu būt 20 tūkstoši nodokļu maksātāji. Bet nomainīto iekārtu skaits šobrīd ir tikai 17,” skaidroja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.
Viens no iemesliem, kādēļ kases aparātu nomaiņa pret jauniem aizkavējās, bija nelielais par prasībām atbilstošiem atzīto aparātu klāsts. Tāpēc pērn Ministru kabineta noteikumi tika papildināti ar normu, kas atļāva uzņēmējiem turpināt lietot vecos kases aparātus laikā, kamēr tiek vērtēta to atbilstība. “Ir virkne iekārtu, kuras jau ilgstoši atrodas atbilstības pārbaudē. Un uz visām tām iekārtām attiecas pārejas periods,” sacīja Bindemane.
Ņemot vērā, ka atbilstības novērtēšanas process pamatīgi ieildzis, tagad Valsts ieņēmumu dienestā spriež, ka šo pārejas perioda ilgumu tomēr vajadzētu ierobežot. Attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos plānots veikt jau tuvāko mēnešu laikā.
Situāciju vēl nepatīkamāku vērš tas, ka aptuveni 18 tūkstoši uzņēmēju šobrīd izmanto kompānijas "CHD" ražotos kases aparātus, kas sākotnēji tika atzīti par prasībām atbilstošiem, bet pēc tam izslēgti no sertificēto aparātu klāsta.
“Mums sāka iesūtīt tā saucamos nullēšanas aktus, pēc kuriem redzējām, ka iekārtām bija pazudusi informācija, dzēsusies, turklāt neatgriezeniski. Veicām kontroles pasākumus un konstatējām virkni neatbilstību,” pastāstīja VID pārstāve. Kases aparātu ražotājs ilgstoši neesot spējis novērst konstatētos trūkumus.
„CHD” tehniskais direktors Ritvars Ziders šiem pārmetumiem nepiekrīt: “Valsts ieņēmumu dienests izsniedza mums sarakstu ar 15 jauniem uzdevumiem, ko papildus šajos aparātos iestrādāt. Tas darbs tika veikts momentā. Gan mēs, gan sertificētāju kompānija martā ātri ķērāmies klāt pie tā un pāris nedēļu, varbūt mēneša laikā uztaisījām prasītās funkcijas.”
Pēc tam Valsts ieņēmumu dienests ilgāku laiku pētījis kases aparātu atbilstību izvirzītajām prasībām un nācis klajā ar jaunu prasību sarakstu. “Mums atnāca saraksts vēl ar pieciem papildinājumiem, kurus uztaisīt. Uz 7.jūliju tika apstiprinātas vēl piecas papildu lietas, un ar tām nupat būsim galā. Un ar sertificētāju būsim atrunājuši, viņi jau apskatījuši pirmās četras lietas,” pastāstīja Ziders.
Ritvars Ziders gan arvien ir pārliecināts, ka VID izvirzītās papildu prasības nebūt neizriet no Ministru kabineta noteikumiem: “Mēs joprojām uzstājam uz to, ka mūsu aparāti bijuši atbilstoši noteikumiem jau sākumā.”
Par kases aparātu reformas ietekmi uz valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem vēl ir pāragri spriest, uzsver Valsts ieņēmumu dienestā.
