Pusdiena

Pusdiena 09.03.2017

Pusdiena

Skotija varētu rīkot neatkarības referendumu nākamgad rudenī

Grib aizliegt stratēģisku uzņēmumu pārdošanu bez valdības atļaujas

Grib aizliegt stratēģisku uzņēmumu pārdošanu bez valdības atļaujas

Lai nepieļautu valsts drošības interesēm svarīgu komercuzņēmumu nonākšanu Latvijai nedraudzīgu grupu rokās, Saeimā izstrādāti grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā. 

Grozījumi liks uzņēmumam prasīt atļauju Ministru kabinetam par uzņēmuma pārdošanu vai akcionāru ietekmes maiņu.

Šāda kārtība attieksies uz elektronisko sakaru uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū, raidošajiem medijiem un enerģētikas uzņēmumiem.  

“Būtisku līdzdalību nozīmīgās kapitālsabiedrībās var iegūt personas, kuras ar savu rīcību ne tikai apdraud nacionālo drošību, bet var arī aktīvi rīkoties, lai kaitētu Latvijas interesēm, varbūt arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm,” skaidroja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

Grozījumus, kas Ministru kabinetam dos tiesības apturēt darījumus ar nacionālajai drošībai nozīmīgiem uzņēmumiem, izstrādājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Āboltiņa uzsvēra, ka šādi ierobežojumi pastāv jau vairākās Eiropas Savienības valstīs un par vajadzību to ieviest arī Latvijā spriests jau sen.

“Tajā laikā, kad ekonomikas ministrs vēl bija Daniels Pavļuts, viņam bija uzdevums izpētīt citu valstu praksi un šādu likumprojektu radīt, bet līdz šim tas nebija darīts. Tā kā šobrīd mums ir publiskajā telpā pietiekami daudz ar šo saistītas spekulācijas par jau konkrētiem uzņēmumiem un iespējamām kādām īpašumu vai akciju daļu maiņām, līdz ar to tika meklēts risinājums,” norādīja Āboltiņa.

Āboltiņa noliedza, ka likuma grozījumi ir reakcija uz iespējamo televīzijas kanāla TV3 īpašnieka MTG plāniem pārdot savu biznesu Baltijā, uzsverot, ka likumprojekts attieksies arī uz enerģētikas uzņēmumiem un ierobežojumus vērtējusi par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija.

“Iemesls ir cits, bet katrā ziņā ne velti minēju, ka tam sākums ir meklējams laikā, kad ekonomikas ministrs bija Daniels Pavļuts un ir vērtējusi Ekonomikas ministrija šādus ierobežojumus noteikt. Ne velti es arī minēju, ka tie ir konkrēti uzņēmumi, kas attiecas uz elektroenerģijas ražošanu, kas attiecas uz gāzes piegādi. Un jā, tas, protams, attiecas arī uz mūsu informatīvo telpu, ka, šādā veidā pārdodot, netiek nodrošinātas sabiedrībai iespējas saņemt pietiekami daudzpusīgu un objektīvu informāciju,” skaidroja Āboltiņa.

Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Nacionālās drošības komisijā Kārlis Seržants gan nenoliedza, ka grozījumi radīti kā atbilde konkrētiem iespējamiem darījumiem.

“Es tā šodien nevarētu īsti izpausties, uz kādiem darījumiem tas tiek tēmēts, bet nenoliegšu, ka ir zināmas prognozes par dažiem darījumiem, kas tādā veidā varētu notikt. Tieši tāpēc arī šie likumi steidzamības kārtā ir jāpieņem,” atklāja Seržants.

Grozījumi nodoti skatīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Šobrīd grozījumos paredzēts, ka gadījumā, ja Ministru kabinets nedos atļauju kādu nacionālām interesēm svarīgu uzņēmumu pārdot, lēmumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. 

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti