Ministrija paredz, ka tuvākajos trijos gados ārējā nenoteiktība mazināsies un izaugsme starp ārējo un iekšējo pieprasījumu kļūs sabalansētāka. Pirmdien valdības apstiprinātajā Stabilitātes programmā paredzēts, ka 2017. un 2018. gadā IKP palielināsies pat par 3,6%.
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs atzīst, ka izaugsmes prognozes ir sarukušas.
„Ārējās nenoteiktības ietekmē esam samazinājuši izaugsmes prognozes. Tāpat pieaudzis prognozētais budžeta deficīts šajā gadā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt ļoti piesardzīgai savās prognozēs un budžeta līdzekļu izlietojumā,” sacīja Reirs.
„Ar pašreiz veikto makroekonomiskā scenārija novērtējumu turpmākajos trijos gados Latvijas ekonomika attīstīsies ar mazāku pieaugumu tempu, nekā tas bija plānots, bet vēl ar vien mēs esam virs vidējā ES līmeņa ekonomikas pieauguma tempa ziņā. Tā ir negatīva fiskālā telpa, ko ietekmē gan ieņēmumu samazinājums, gan negatīva fiskālā telpa, ko ietekmē jau iepriekšējos gados iestrādātās budžeta politikas uz nākošajiem gadiem,” skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
Ziņots, ka pērn Latvijas IKP prognoze, tuvojoties gada izskaņai, pakāpeniski saruka. Šādas tendences galvenais cēlonis ir karš Austrumukrainā un tam sekojošās sankcijas, kuras Rietumu valstis un Japāna izvirzīja pret Krieviju un kuras Krievijas ieviesa kā atbildi pret Rietumiem.
