Tā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” pauda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Finanšu integritātes daļas vecākais juriskonsults Kristaps Markovskis.
Viņš atzina, ka komisija ir informēta un iesaistīta šajā lietā, un šādu ievērojamu līdzekļu iesaldēšana liecina par Latvijas sistēmas darbības efektivitāti, sadarbojoties bakām, komisijai un likumsargiem.
Markovskis skaidroja, ka bankām pastāv iekšējas pārbaudes iestādes, kas izvērtē darījumus un to, vai tie atbilst tirgus situācijai, vai nav pazīmes, ka varētu notikt naudas atmazgāšana. Ja banka konstatē šādas pazīmes, tā ziņo kontroles dienestam, kas izvērtē informāciju un tālāk ziņo policijai.
Markovskis norādīja, ka bankām nav izdevīgi, ka caur tām plūst "netīra nauda", to var salīdzināt ar higiēnas prasību ievērošanu. Tāpat bankas var saņemt sodu, ja komisija konstatē kredītiestādes vainu notikušajā – no naudas soda līdz licences anulēšanai, darbības vai konkrētu pakalpojumu apturēšanai. Ja FKTK arī šajā gadījumā pieņems lēmumu par sodu, par to būs paziņots komisijas mājaslapā.
Markovskis arī stāstīja, ka pagājušajā gadā kontroles dienests saņēma ļoti daudz ziņojumu par neparastajiem un aizdomīgajiem darījumiem.
Jau ziņots, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē faktus par, iespējams, aptuveni 80 miljonu ASV dolāru (74 927 414 eiro) Ukrainas valsts naudas atmazgāšanu caur Latviju bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča administrācijas valdīšanas laikā.
Pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sniegto informāciju, pērn Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai to izdarījusi organizēta grupa. Kriminālprocess sākts par faktu un pagaidām aizdomās turēto nav.
Janukoviča administrācijas laikā tika piesavināti valsts līdzekļi lielos apmēros Ukrainā un pēc tam atmazgāti caur citām valstīm, un šeit cita starpā jāmin arī Latvija.
Viestura Burkāna vadītais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests par šiem gadījumiem sagatavoja materiālus un nodeva Valsts policijai, lai tā veiktu attiecīgus izmeklēšanas pasākumus. Toreiz viņš precīzas summas atturējās minēt, taču uzsvēra, ka "tur ir lielas summas un ir iesaldētā nauda".
Arī vairākas ārvalstu varasiestādes sākušas kriminālizmeklēšanu pret Janukoviču un viņa dēlu Aleksandru, kuri tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu. Piemēram, Šveicē pagājušā gada vasarā iesaldēti aktīvi 137 miljonu eiro vērtībā, kas saistīti ar Janukoviču un viņam tuvu stāvošām personām. Arī Lihtenšteina pērn paziņoja par Janukoviča un viņa sabiedroto līdzekļu iesaldēšanu 22 miljonu eiro apmērā, vienlaikus uzsākot izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.
Kijeva jau secinājusi, ka Janukoviča režīms nozadzis valstij aktīvus vismaz 2,1 miljarda eiro vērtībā, pērn aprīlī paziņoja Ukrainas ģenerālprokurors, piebilstot, ka kopējā summa, visticamāk, būs ievērojami lielāka.
