Vēl otrdien Ministru kabineta sēdē izskanēja viedoklis, ka atteikšanās no dalības starptautiskajā izstādē „Expo 2015” Latvijai godu nedara. Godu tā nedara arī Ekonomikas ministrijai, kura bija atbildīga par Latvijai domātā paviljona izveidi. Šobrīd par šo faktu ir sākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu atbildīgās amatpersonas. Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes komisiju vada ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) padomnieks Artis Stucka.
Tiesa, kādi varētu būt pārbaudes rezultāti, to Ekonomikas ministrijas amatpersonas Latvijas Televīzijai vismaz pus dienu nevēlējās sniegt. Ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis intervijai piekrita vien vēlu pēcpusdienā.
Lazdovskis uzsver, ka šobrīd pārbaude nav ierosināta pret konkrētām ministrijas amatpersonām, bet gan par faktu.
„Mums jāskatās ne tikai uz esošajām amatpersonām, bet arī uz tām, kuras EM strādāja, kad tika izvēlēts koncepts ar diviem līgumiem, kad tika slēgts producēšanas līgums un arī šobrīd. Iesaistīto personu loks ir lielāks par desmit amatpersonām. Konkrēti ir viens projekta vadītājs, kam tas ir tiešajos pienākumos. Tad attiecīgi ir viņa priekšnieks un tā tālāk,” skaidro Lazdovskis.
Vai izdosies atgūt jau 1,5 miljonus eiro, kuri samaksāti par sagatavošanos un vēl tiks maksāti par paviljona pamatu nojaukšanu, Lazdovskis komentē skopi, uzsverot, ka izstādei gatavotos mūzikas skaņdarbus un citas vērtības varēs izmantot Latvijas valsts simtgades svinībās. Pārmetumi gan tiek izstādes rīkotājiem, kuri pēdējā brīdī noteikuši jaunas prasības, kas sadārdzinājušas projektu. Zem lupas paredzēts likt arī producētāju piestādītās tāmes, kuras jau kritizētas kā pārāk uzpūstas.
Ar skandālu beidzās arī iepriekšējā „Expo” izstāde Šanhajā. Tās paviljona veidotāji “Aerodium” šoreiz neuzskata, ka te būtu vainojami pasākuma producenti. „Kā Kanāda organizē savus “Expo”? Pēc pēdējā “Expo”, kas bija Šanhajā, Kanāda jau zināja, ko darīs nākamajā “Expo”, kas šogad būs Milānā. Viņi izvēlējās producentu jau pašā sākumā. Es domāju, ka tā ir totāla valsts personu atbildība. Es nezinu, kuri tur ir atbildīgie, bet pieļauju, ka tie ir ierēdņi. Tie, kas ir atbildīgi, ir izdarījuši lāča pakalpojumu ne tikai mums pašiem iekšienē, bet galvenokārt Latvijas starptautiskajam tēlam,” norāda “Aerodium” komunikācijas vadītājs Ansis Egle.
Uzsākto dienesta pārbaudi ministrija plāno pabeigt tuvāko nedēļu laikā. Atkarībā no tās rezultātiem netiek izslēgta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs par konkrētu amatpersonu nesaimniecisku rīcību un komandītsabiedrību, kura bija atbildīga par paviljona veidošanu. Vai un cik daudz naudas šādā gadījumā varēs atgūt valsts, ministrija neprognozē.
Vēstīts, ka noslēgtie līgumi par Latvijas dalību izstādē "World Expo 2015" paredzēja valsts kopējos izdevumus aptuveni 5,6 miljonu eiro apmērā. Ar komandītsabiedrību "Expo 2015" noslēgts 3,3 miljonus eiro vērts līgums par paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu, projekta vadībai atvēlēti 700 000 eiro, bet paviljona būvniecībai - 1,6 miljoni eiro.
Decembrī bez rezultātiem beidzās Latvijas paviljona būvniecības iepirkums, kurā piedalījās divi pretendenti - "RBSSkals Būvvadība" un Itālijas uzņēmums "Paolo Beltrami S.p.A" ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA "Baumeister". Abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc ar aizdomām par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos Ekonomikas ministrija vērsās Konkurences padomē (KP).
Pērn decembrī ekonomikas ministres ierosinājumu apturēt Latvijas dalību izstādē, tomēr valdība to neatbalstīja un vienojās izvērtēt iespējas piedalīties „Expo” ar citu projektu, kas būtu lētāks. Taču dažas nedēļas vēlāk, janvāra otrajā pusē, valdība nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē ”World EXPO 2015”. Par nepieņemamiem atzīti arī piedāvājumi Latvijas ekspozīciju izveidot tipveida paviljonā, paviljona ēkas vietā veidot parku vai pilnvērtīgu līdzdalību aizstāt ar kultūras dienu rīkošanu.
Ārlietu ministrijas vērtējumā atteikšanās no līdzdalības izstādē ”World EXPO 2015” nodarīs kaitējumu Latvijas tēlam un Latvijas un Itālijas starpvalstu attiecībām.
