Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī ceturkšņa salīdzinājumā palielinājās par 1%.
Latvijai seko Ungārija un Lielbritānija, kuru tautsaimniecība pieaugusi par 0,8%, bet Lietuvas IKP palielinājies par 0,7%.
Savukārt Igaunijas ekonomika pieauga par 0,5%.
ES ekonomika otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0,2%, bet eirozonas IKP saglabājies nemainīgs.
Tikmēr salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu ES ekonomika palielinājās par 1,2%, bet eirozonas IKP - par 0,7%.
Latvijas IKP gada salīdzinājumā pieauga par 3,5%, kas ir otra straujākā izaugsme no visām valstīm.
Straujākā ekonomiskā izaugsme gada salīdzinājumā reģistrēta Ungārijā - par 3,7%, Latvijā, Polijā - par 3,2%, Lielbritānijā - par 3,1% un Lietuvā - par 3%.
Savukārt Igaunijas ekonomika otrajā ceturksnī gada griezumā pieaugusi par 2,5%, kas ir septītā straujākā izaugsme no visām valstīm.
Tomēr eirozonas ekonomika kopumā uzrādījusi stagnējošus ekonomiskās izaugsmes rādītājus, bet Latvija saglabājusi straujāko izaugsmi vienotās valūtas blokā. Tā liecina jaunākie “Eurostat” dati.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, eirozonas izaugsme pilnībā apstājusies. Eirozonas divu lielāko ekonomiku – Vācijas un Francijas izaugsmes rādītāji bijuši zemāki, nekā iepriekš prognozēts, savukārt trešā lielākā ekonomika – Itālija atkārtoti ieslīgusi recesijā.
Arī inflācijas rādītāji sasnieguši zemāko līmeni kopš 2009. gada, radot jaunas bažas par deflācijas risku. Latvijas iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī palielinājies par vienu procentu, kas ir augstākais rādītājs eirozonā.
