2013. gadā Eiropas Savienības dalībvalstu valdības pilnvaroja Eiropas Komisiju uzsākt sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Japānu. Japāna ir Eiropas Savienības sestais lielākais tirdzniecības partneris, un abu pušu kopējais tirdzniecības apjoms ir mērāms aptuveni 125 miljardos eiro gadā. Turklāt Eiropas Savienība un Japāna veido aptuveni 30 procentus no globālā iekšzemes kopprodukta.
Junkers: ES ir atvērta godīgam biznesam
Pašlaik Eiropas uzņēmumiem, sadarbojoties ar Japānu, nākas saskarties ar tirdzniecības barjerām, kas padara eiropiešu uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus. Tieši tāpēc ir cerība, ka jaunais tirdzniecības līgums, kas kļūtu par lielāko brīvās tirdzniecības līgumu Eiropas Savienībā, veicinātu šādu barjeru atcelšanu, ļautu palielināt ietekmi globālo tirdzniecības noteikumu veidošanā un augsto standartu uzturēšanā, kā arī nosūtītu ļoti spēcīgu signālu pārējai pasaulei par to, ka abas šīs milzīgās ekonomikas iestājas pret protekcionismu. Šādu viedokli jau martā, uzņemot Briselē Japānas premjerministru Sindzo Abi, pauda Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers:
''Šis līgums, nenoliedzami, dos ievērojamu impulsu abām pusēm.
Japāna jau ir Eiropas Savienības otrais lielākais tirdzniecības partneris Āzijā.
Uun mūsu ekonomikas kopā veido vairāk nekā trešdaļu no globālā IKP. Mēs ticam, ka šis līgums ir nepieciešams, jo mēs ticam brīvai, godīgai un uz noteikumiem balstītai ekonomikai. Un tieši tā mēs turpināsim skatīties arī uz pārējo pasauli tā vietā, lai atgrieztos pie izolacionisma. Eiropas Savienība ir atvērta biznesam – godīgam biznesam.''
Japānas premjers: Svarīga ir principiālā vienošanās
Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma ir izteikusies, ka tirdzniecības līguma noslēgšana ar Japānu ir viņas darbības galvenā prioritāte īstermiņā. Taču ilgākā laika posmā Malmstrēma vēloties pasniegt Eiropas Savienību kā jaunu globālo brīvās tirdzniecības līderi, kas kopīgi ar pasaules trešo lielāko ekonomiku Japānu spētu dot prettriecienu ASV prezidenta Donalda Trampa protekcionismam. Līdzīgu viedokli paudis arī Japānas premjers Sindzo Abe, gan norādot, ka abām sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm noteikti nevajadzētu aizmirst.
''Lai arī mēs pašlaik gatavojamies protekcionisma tendencēm, gan Japānai, gan Eiropas Savienībai ir svarīgi sadarboties arī ar ASV, vienlaicīgi demonstrējot pasaulei brīvās tirdzniecības modeļa karogu. Tāpēc es vēlos apstiprināt, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai iespējami ātrāk panāktu principiālu vienošanos par Japānas un Eiropas Savienības ekonomiskās sadarbības līgumu, jo tas pasaulei parādītu brīvās tirdzniecības principus,'' sacīja Abe.
Kā ziņo izdevums „Politico”, pēdējā laikā abu pušu sarunvedēji tiešām ir pastiprinājuši savus centienus, lai brīvā tirdzniecības līguma politiskā vienošanās tiktu panākta jau nākamā mēneša sākumā, proti, pirms 7. jūlijā Hamburgā gaidāmā G20 samita.
Politiskā vienošanās aptvertu aptuveni 90 procentus no tirdzniecības līguma, atstājot iespēju atlikušos jautājumus atrisināt vēlāk.
Intervijā „Politico” Eiropas Parlamenta ziņotājs Japānas līguma jautājumos Pedro Silva Pereira ir paziņojis, ka pašreizējo diskusiju laikā ir parādījies lielisks iespēju logs un esot pamats cerēt, ka sarunas tiešām virzīsies uz priekšu visai strauji. Un, iespējams, Japānas valdība atsevišķos jautājumos esot gatava arī piekāpties.
Japāna cīnās par investīciju aizsardzību un datu plūsmu
Viens no jaunā līguma strīdīgākajiem jautājumiem ir saistīts ar japāņu bailēm no ietekmīgā Eiropas Savienības lauksaimniecības sektora ietekmi uz visai vājo Japānas lauksaimniecības sektoru. Taču tagad Japānas parlaments ir pieņēmis jaunu reformu paketi, lai sniegtu atbalstu vietējiem lauksaimniekiem, īpaši piena pārstrādes nozarei. Pedro Silva Pereira norādījis, ka ir saņemti signāli arī par iespējamo piekāpšanos lauksaimniecības tarifu jautājumā, īpaši kas attiecas uz cūkgaļu un vīnu. No otras puses tiek atgādināts, ka Japāna joprojām aktīvi cīnās par 10 procentu lielās ievedmuitas atcelšanu Japānā ražotajām automašīnām.
Politiskās vienošanās panākšana nozīmētu to, ka ir panākta vienprātība par piekļuvi tirgum. Ārpus šīm diskusijām tiktu atstāti divi ne mazāk svarīgi jautājumi – investīciju aizsardzība un datu plūsma. Kā „Politico” norādījuši vairāki Eiropas Savienības diplomāti, ir maz ticams, ka Tokija varētu atbalstīt Eiropas Savienības ierosinātās Investīciju tiesu sistēmas izveidi strīdu risināšanai starp investoriem un valstīm. Diplomāti pieļauj, ka šo jautājumu varētu atstāt ārpus kopējā brīvās tirdzniecības līguma, lai netraucētu tā ratifikācijas procesam aptuveni 40 nacionālajos un reģionālajos parlamentos.
Jautājumā par datu plūsmu diskusijas Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā joprojām turpinās. Galvenais izaicinājums ir sabalansēt uzņēmēju vēlmi dalīties ar patērētāju datiem ar striktajiem privātuma noteikumiem.
Kā norādījis parlamenta ziņotājs, Eiropas Savienības piedāvājums pašlaik vēl nav tik tālu izstrādāts, lai to varētu iekļaut vienošanās politiskajā sadaļā.
Lai arī pašlaik izskan runas par to, ka Eiropas Savienības un Japānas līderu samits varētu notikt 6. jūlijā, diplomāti brīdina, ka līdz galējās vienošanās noslēgšanai var paiet vēl ievērojams laiks. Kā piemērs tiek minēts brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu, kur kopš politiskās vienošanās panākšanas un līguma galīgā varianta parakstīšanas pagāja vairāk nekā gads.
