Šīs ASV un Eiropas Savienības tikšanās reizes temats ir tarifu samazināšana importa precēm. Jau tagad pastāv vērienīgas atlaides, taču ir iespējas iet vēl tālāk. Eksperti lēš, ka šī vienošanās īpaši labvēlīgi ietekmētu mazos un vidējos uzņēmumus.
Iepriekšējais sarunu raunds notika pirms diviem mēnešiem, tajā iesāka sarunas par tarifiem, pakalpojumu tirgu atvēršanu, investīciju iespējam un abu pušu piekļuvi naftas un gāzes avotiem.
Ja šo vienošanos izdotos noslēgt, tas kļūtu par pasaulē plašāko brīvās tirdzniecības līgumu un pēc ekspertu aplēsēm dotu gan vērienīgu ieguldījumu abu pušu ekonomikā, gan likvidētu dažādās tirdzniecības barjeras, lai padarītu vieglāku preču un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām valstīm. Tas nozīmē, ka arī uzņēmumiem būtu vieglāk investēt otras puses ekonomikā, kā arī rastos jaunas darba vietas, kas abām finanšu krīzes skartajām pusēm ir īpaši svarīgs jautājums. Turklāt, līgums nešaubīgi nostiprinātu Rietumu ekonomisko ietekmi pasaulē.
Savukārt procesa kritiķi norāda, ka pārāk brīvas un atvērtas robežas var atstāt negatīvu ietekmi uz vairākām jomām, piemēram, veselību, tā kā Eiropā varētu ienākt ģenētiski modificētie produkti, kas ASV ir atļauti. Ciestu arī vide un drošība. Opozīcija arī norāda, ka sarunu process, kas pamīšus notiek Briselē un ASV, ir necaurspīdīgs, un nav īsti skaidrs, par ko delegācijas vienojas un kā šie lēmumi tālāk skars sabiedrību.
To, ka ASV un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgums ir vēsturisks un spēlēs milzīgu lomu neskaitāmās jomās, liecina arī lobija kompāniju aktivizēšanās Briselē, kas pēdējā laikā aktīvi atver savus birojus Eiropas galvaspilsētā, lai būtu tuvāk Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam.
Jau tagad zināms, ka Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgums būs viens no svarīgākajiem jautājumiem jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma darbā.
Eiropas Parlamenta pārstāvis Džaume Duks norāda, ka „brīvās tirdzniecības līgums ar ASV ir ļoti liels projekts, kas, manuprāt, prasīs vēl divus nākamos gadus”.
„Parlaments rūpīgi šo procesu uzraudzīs, jo tā rokās ir pateikt „jā” vai „nē” šim līgumam. Tam būs ļoti liela ietekme būtībā visās Eiropas politikas jomās – ekonomikā, tirdzniecībā, zinātnē,” uzsver Duks.
Eiropas Savienības un ASV savstarpējā sadarbība un tirdzniecība jau tagad ir aktīva. Preču tirdzniecības apjoms pērn sasniedza aptuveni 500 miljardus eiro, bet savstarpējās investīcijas bija mērojamas triljonos eiro.
Lai arī stingri termiņi nav noteikti, abu pušu vēlme ir šo līgumu noslēgt līdz gada nogalei, taču process varētu arī ieilgt.
