Uzņēmēji ar nepacietību gaida, kad dienasgaismu ieraudzīs Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs kārtību, kādā uzņēmējiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs pieejami Eiropas fondu līdzekļi. Patlaban uzņēmējiem vēl nav skaidrs, uz kādiem nosacījumiem viņiem būs pieejama Eiropas nauda.
„Precīzs veids, kā šie instrumenti strādās, būs skaidrs tikai tad, kad būs izdiskutēts un būs ielikts pēdējais komats Ministru kabineta noteikumos un tie tiks apstiprināti. Tie ir diezgan apjomīgi dokumenti, tur daudz darba. Nevar teikt, ka ir pilnīgi balta lapa. Bijuši divi fondu periodi, un labi iepazīts, kuras lietas strādā labi, kuras slikti un kur vajag uzlabot regulējumu. Tas ir diezgan apjomīgs darbs, un pie tā nekavējoties jāķeras klāt,” pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksporta padomes priekšsēdētājs Normunds Bergs.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, kurš pats amatā stājies vien pagājušajā nedēļā, atzīst, ka noteikumu izstrāde ir nedaudz ieilgusi: „Ja iepriekšējos plānošanas periodos bija jāsagatavo tikai normatīvi akti, noteikumi, pēc kuriem uzņēmējiem jākonkurē pēc šīs naudas, tad šobrīd ir virkne dokumentu, ar ko ir papildinājusies. Turklāt ir vairāk institūciju, kas iesaistījusies šo dokumentu izstrādē."
Pašiem finansējuma saņēmējiem, tas ir, uzņēmējiem, nekas daudz gan nemainīšoties – pārsvarā no Eiropas Savienības fondiem plānots atbalstīt tās pašas aktivitātes, kas jau atbalstītas līdz šim. „Acīmredzamas lielas atšķirības nebūs, jo atkal ir trijos blokos: finanšu instrumenti, kas vairāk vērsti uz finanšu pieejamības problēmu risinājumu; tad ir instrumenti, kas vērsti uz jaunu produktu izstrādi un inovāciju veicināšanu; tad ir atsevišķs bloks, pie kā mēs vairāk arī strādāsim - par atbalstu iekārtu iegādei uzņēmumiem. Un tad ir mazie instrumenti: apmācību programmas un programmas, lai apgūtu jaunos tirgus,” skaidro Aleksejenko.
Ekonomikas ministrijas amatpersona prognozē, ka Ministru kabinets lielu daļu noteikumu, kas regulēs Eiropas naudas apguves kārtību uzņēmējiem, pieņems šovasar. Savukārt pirmos projektu konkursus plānots izsludināt šā gada pēdējos mēnešos.
Gatavojot noteikumu projektus, īpaši tiekot piedomāts par projektu iesniedzēju ērtībām, apgalvo Aleksejenko: „Noteikta daudz ciešāka sadarbība starp instrumentiem, lai iesniedzējs var definēt savu problēmu un viņam tiek piedāvāti risinājumi, nevis uzņēmumam pašam jāsaprot, vai tam jāiet pēc iekārtu atbalsta vai šobrīd vajag eksporta atbalstu. Tas īpaši svarīgi uzņēmējdarbības uzsācējiem.”
Jāņem vērā, ka jaunajā plānošanas periodā uzņēmēju galvenais sadarbības partneris būs nevis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, bet gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Tās vadītāja Anita Krūmiņa ir pārliecināta, ka uzņēmēji būs tikai ieguvēji, jo aģentūrai ir reģionālie klientu apkalpošanas punkti Kuldīgā, Cēsīs un Rēzeknē. Turklāt projektus varēs iesniegt arī elektroniski: „Izveidojot kopēju projektu vadības sistēmu un dodot iespēju finansējuma saņēmējam sistēmā datus vadīt, šis process būs gan vienkāršāks, gan, iespējams, izskaudīs kļūdas, ko uzņēmēji šobrīd pieļauj, jo sistēmā būs iestrādātas arī datu loģiskās pārbaudes.”
Aleksejenko lēš, ka tieša ES atbalsta veidā uzņēmējiem jaunajā plānošanas periodā būs pieejams aptuveni pusmiljards eiro, bet netiešā veidā – krietni lielāka summa: „Aptuveni varētu būt ap 500 miljoniem. Tā ir summa, kas tieši saistīta ar atbalstu uzņēmējiem. Netieši no četriem miljardiem pieļauju, ka lielākā daļa nonāks uzņēmējdarbības vidē.”
Uzņēmējiem gan jārēķinās, ka, iesniedzot projektus Eiropas naudas saņemšanai, daudzos gadījumos viņiem būs jānodrošina lielāks pašu finansējums nekā līdz šim.
