Pirms pāris nedēļām ES līderu diennakti ilgās sarunās panāktā vienošanās par ES daudzgadu budžetu bija politisks „jā’”. Tagad svarīgākās kārtis ir vairāk nekā 700 Eiropas Parlamenta deputātu rokās. Parlamenta vadītāja Martina Šulca pirmie paziņojumi bija skarbi, proti, ka nav iespējams atbalstīt samazinātu bloka budžetu, jo tāds nav izdevīgs Eiropas attīstībai un var radīt situāciju, ka Briselei kādu dienu pietrūks naudas, ar ko maksāt par iesāktām un apsolītām programmām un projektiem.
Taču pēdējās dienās, kamēr prezidents Šulcs atlabst no gripas, Briseles gaiteņos, šķiet, iezagušies mazliet cita virziena vēji. Un tam, kā saka eksperti, ir vairāki būtiski iemesli. Pirmkārt - deputāti saprot, ka diezin vai pēc budžeta bloķēšanas un atkārtotām sarunām izdosies iegūt vairāk naudas. Otrkārt, lai kādi arī būtu vienotās Eiropas principi, šoreiz visas cēlās idejas neizbēgami atkāpjas nacionālo valstu interešu priekšā. Liela daļa deputātu balsos tā, kā liks viņu valdības. Un nebūt ne visas valstis šo budžeta priekšlikumu uzskata par zemē metamu.
Polija ir viena no tām, kas ar septiņu gadu naudas kasi ir gluži apmierināta, jo valstu vadītāju sarunās, kamēr kopējo budžetu grieza, ieguvusi četru miljardu eiro lielu naudas pieaugumu. Kuluāros lēš, ka pat Polijas valdībai opozīcijā esošie Eiropas Parlamenta deputāti ir vienojušies, ka saslēgsies vienā dūrē un šoreiz neieriebs varai pašmājās, balsojot pret.
“Polijas gadījumā mēs tiešām esam apmierināti, jo izcīnījām ļoti labus nosacījumus. Eiropas Parlamentam ir jābūt reālistiskam. Mēs nevaram sagaidīt vēl papildus naudu un to, ka šīs vienošanās prioritātes tiks mainītas,” sacīja EP deputāts no Polijas Rafals Tšaskovskis.
Izskan, ka līdzīgas koalīcijas varētu plānot arī citu valstu deputāti. Īpaši svarīgi ir, kā veidosies situācija divās lielākajās politiskajās grupās – Konservatīvajā Eiropas Tautas partijas un sociālistu blokā. To vadība vārdos patlaban ir pret budžetu, bet aizkulisēs runā, ka deputāti, atkal savu valstu interešu vadīti, nebūt nav tik vienoti kritiski.
Latvijas parlamentārieši poļu piemēram, visticamāk, nesekos, vai arī, ja sekos, tad tikai daļēji. No deviņiem mūsu parlamentāriešiem savā starpā runā tikai seši. Ja vieni uzskata, ka svarīgi atbalstīt valdības pozīciju, citi to vērtē kā neiespējamu.
“Katrā ziņā es domāju, ka mums šoreiz šī daudzgadu finanšu perspektīva ir jāvērtē no Latvijas, nevis kādas politiskās grupas interesēm. Un tieši tāpēc bija svarīgi saprast premjera pozīciju, ko viņš televīzijas tiešraidē arī teica, ka uzskata, ka rezultāts ir normāls,” sacīja eiroparlamentārietis Roberts Zīle (TB/LNNK).
Savukārt Krišjānis Kariņš (Vienotība), “de facto” sacīja, ka “līdz šim šādos jautājumos deputāti ir vienojušies par vienotu pozīciju. Mūsu balsojums būtu atkarīgs no tā, kāds būtu sarunu rezultāts, vai tā nauda, ko saņemam investīcijām būtu palielinājusies, vai nē.”
“Es zinu, ka daudzas nacionālas delegācijas – Igaunijas, Polijas, Kipras un Grieķijas - vienu reizi nedēļā kopā dzer kafiju, lai izrunātu kādus savai valstij svarīgus jautājumus, bet mums ir tāda situācija, ka mēs redzam viens otru lidmašīnā un viss,” savukārt norādīja cits Eiroparlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis.
Mirskis skaidri pasaka, ka neatkarīgi no jebkādām sarunām, pats balsos „pret” ES septiņu gadu budžetu, jo tāds, kāds tas ir tagad, Latvijai neder.
Jau pavisam drīz, martā, parlaments pieņems politisku rezolūciju par budžetu, sagaidāms, tā būs ļoti kareivīga. Galīgais balsojums, saskaņā ar jaunāko informāciju, varētu notikt ne garāk kā jūnijā vai pat iespējams tikai jūlijā. Līdz tam parlaments runās ar Eiropas Savienības Padomi, lai vienotos par tādiem nosacījumiem, kas ļautu budžetu galu galā tomēr atbalstīt. Ja ne vairāk naudas, tad viens no nosacījumiem no parlamenta puses šobrīd ir lielāka elastība, proti, lai septiņu gadu laikā budžetu varētu atvērt un tā izlietojumu atkal pārskatīt.
Joprojām turpinās arī parakstu vākšana slēgtā balsojuma atbalstam, proti, lai deputāti par budžetu varētu balsot aizklāti. Taču arī parakstu vākšana, kā saka avoti parlamentā, vairs nenotiek tik dedzīgi kā iepriekš. Deputātos modušās šaubas, cik demokrātiski tas izskatīsies sabiedrības acīs, jo - ja arī pats balsojums būs slēgts, to deputātu vārdi, kas šādu gribu ar savu parakstu pauduši, būs kā uz delnas redzami. Un diezin vai tā būtu prātīga rīcība pirms nebūt ne tik tālā nākotnē gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
