Dažādu nozaru ministri, kā arī KNAB, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas un citu iestāžu vadītāji ministru prezidenta vadībā – šāda kopumā 19 valsts amatpersonu komanda izvirzīta ēnu ekonomikas apkarošanai turpmāko trīs gadu garumā.
Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzskata – pie pelēkās ekonomikas indeksa teju 25 procentpunktu vērtībā no iekšzemes kopprodukta ko ievērojami mainīt tiešām iespējams tikai varas augstākajos līmeņos. Tiesa, ar trim gadiem būs stipri par maz.
„Ēnu ekonomikas jautājumā vai nu ir jāpieiet ļoti nopietni vai nav jēgas aiztikt. Tas nav ierēdņu līmenī un vecāko referentu līmenī risināms jautājums, tas ir tikai un vienīgi smagsvaru jautājums. (..) Latvijā ēnu ekonomikas apkarošana, es domāju, ir ilgtermiņa jautājums, šādai ēnu apkarošanas darba grupai būs, ko darīt, vai šādā sastāvā, vai citā sastāvā, es nebaidīšos teikt, vēl gadus 20 uz priekšu,” saka Sauka.
Ekonomists uzsver – bez pelēkās ekonomikas apkarošanas, kas vairāk ir Valsts ieņēmumu dienesta atbildība, padomei būtu jāliek uzsvars uz prevenciju – nodokļu atvieglojumiem uzņēmējiem un sistēmas, kurā sabiedrība redz nodokļu maksāšanas jēgu, izveidi.
Tam piekrīt arī Valsts ieņēmumu dienestā. „Vispirmām kārtām, laikam ir jāpanāk tas, ka pie valsts pasūtījumiem, pašvaldības pasūtījumiem un Eiropas finansēšanas tiek tie nodokļu maksātāji, kuri maksā nodokļus, nevis tie, kas pelēkajā vai melnajā ekonomikā darbojas,” norāda VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Valsts ieņēmumu dienests sola koncentrēt uzmanību uz aplokšņu algām, kā arī veikt konkrētas izmaiņas likumdošanā. Pieredze iepriekšējā padomē liecinot – aiz tās vārda panākt izmaiņas ir daudz vieglāk. „Es ļoti ceru, ka tas sastāvs nebūs tāds, kas aizies, atsēdīsies, un tad premjere, teiksim, runās, un kāds tur internetā vai aipadā kaut ko sarakstīsies,” saka Pētersone.
Kā vienu no ēnu ekonomikas vissmagāk skartajām nozarēm VID jau paredzami nosauc būvniecību. Un arī Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs
apstiprina – apmēram puse šajā nozarē strādājošo algas saņem aploksnēs: „Procents ir liels, precīzi uzskaitīt nav iespējams. Oficiāli dominē minimālā alga, pārējā piemaksa – kā kurā vietā, kā kurā situācijā. Tas mainās, bet tendence ir, ka ir ļoti liels spiediens šo samaksu ekonomēt.”
Būvniecības eksperts ir pārliecināts – ko būtiski uzlabot var, tikai mainot visas sabiedrības domāšanu. Šobrīd pakalpojumu nozarēs, starp kurām ietilpst arī būvniecība, samaksa par darbu no rokas rokā tiekot uzskatīta par normu. Nozares pārstāvis tic – jaunā padome var ko mainīt, tomēr lielākas cerības liek uz jauno būvniecības likumu, kas stāsies spēkā no pirmā oktobra.
