Tā sauktais "feed-in premium" modelis nozīmē, ka zaļās elektrības ražotāji piedalās elektrības tirgū tāpat kā visi pārējie ražotāji, taču saņem piemaksu pie pārdotās elektrības vairumtirgus cenas. Galvenā atšķirība no esošās obligātā iepirkuma sistēmas ir tā, ka stacijām peļņa nebūs garantēta. Ja šobrīd valsts no OIK saņēmējiem elektrību iepērk par fiksētu cenu, tad ministrijas iecerētajā modelī stacijām pašām būs jāpārdod elektrība brīžos, kad cena ir visaugstākā.
Cik lielu piemaksu zaļās enerģijas ražotāji varētu saņemt, pašlaik vēl nav zināms, taču summa nedrīkstēs pārsniegt 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Iespējams, tiks noteikts elektrības tirgus cenas slieksnis, kuru pārkāpjot, ražotāji piemaksu vairs nesaņemtu, jo tie tirgū nopelnītu arī bez subsīdijas. Mudinot ražotājus elektrību pārdot pīķa stundās, ministrija cer arī samazināt elektrības cenu.
Eksperts uzteic jauno sistēmu un kritizē vilcināšanos
"Ja ekonomikas ministrs nebūtu tik stūrgalvīgi ietiepies ar neefektīvo un grūti saprotamo "zaļo sertifikātu" shēmu, tad mums jau no šī janvāra varēja būt šī sistēma un tāds obligātais iepirkums Latvijā vairs neeksistētu," Latvijas Televīzijai teica Ozoliņš.
Viņš norādīja, ka piemaksa pie tirgus cenas zaļās enerģijas ražotājiem ir vienkāršāka un vieglāk ieviešama nekā Ašeradena iepriekš ieteiktie "zaļie sertifikāti".
Liels ieguvums būtu arī tas, ka piemaksā nebūtu iekļautas ar atjaunojamo enerģiju nesaistītas izmaksas, kā tas ir šobrīd ar OIK.
"Ja ir ieviests "feed-in premium", tas patiešām ir daudz tuvāk elektrības tirgus apstākļiem, jo katram ražotājam ir jāatrod veids, kā pārdot elektroenerģiju. Piemaksa vai atbalsts ir tikai par to daudzumu, kas ir pārdots tīklā tiešām atbilstoši noteiktajam režīmam. Tas padara sistēmu daudz elastīgāku, taisnīgāku un daudz saprotamāku par izmaksām," skaidroja eksperts.
OIK atceltu 2022. gadā
Ministrija piedāvā dažādos veidos pakāpeniski samazināt OIK slogu elektrības patērētājiem un 2022. gadā esošo sistēmu nomainīt ar jaunu shēmu. Plāns paredz samazināt staciju iekšējās peļņas normu jeb slieksni, cik stacijas var nopelnīt par saražoto elektrību ar valsts atbalstu. Tāpat plānotas stingrākas izejvielu prasības biogāzes stacijām.
No 2022. gada elektrības lietotāji vairs nepiemaksās koģenerācijas stacijām, kas elektrību ražo ar dabasgāzi. Tomēr stacijas joprojām saņems naudu no valsts budžeta, līdz tām beigsies tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā. Paredzēts, ka valsts stacijām pēc OIK atcelšanas vairāku gadu laikā samaksās gandrīz 30 miljonus eiro.
Ministrija pagaidām nevieš skaidrību, kā tiks mainīts atbalsts TEC-2, kam šobrīd tiek aptuveni sestā daļa OIK izmaksu. Ministrija vēlas stacijai saglabāt valsts subsīdijas, taču priekšā vēl ir izšķiršanās, vai to darīt caur elektrības rēķiniem, vai kā citādi.
To, vai piemaksa pie tirgus cenas zaļās enerģijas ražotājiem tiešām tiks ieviesta dzīvē, noteiks nākamā valdība. Ašeradens uzskata, ka savu darbu OIK atcelšanā paveicis.
"Valdība ir uzņēmusi kursu uz OIK sistēmas maiņu jeb atcelšanu, un šeit ir iedota ceļa karte. Ja nāks nākamais ministrs, viņš var viņu papildināt, uzlabot vai mainīt, tas jau ir cits jautājums. Varbūt rodas vēl kādas jaunas idejas, bet katrā ziņā tas ceļš ir nosprausts, trīs gadu laikā to var izdarīt," komentēja ministrs.
Pret OIK atcelšanas plānu gan iebilst paši ražotāji. Dabasgāzes stacijas nav mierā ar peļņas normas samazināšanu, savukārt biogāzes ražotāji – arī ar jauniem kvalitātes kritērijiem izejvielām. Tikmēr partija "KPV LV", kurai nākamajā valdībā paredz ekonomikas ministra portfeli, solījusi OIK atcelt daudz straujāk – jau pusgada laikā.
