Bethers kritizēja speciālas darba grupas priekšlikumu attiekties no OIK sistēmas un tās vietā ieviest “zaļos sertifikātus”, jo tā būtu kāpšana uz tiem pašiem grābekļiem. Šādas izmaiņas nozīmētu, ka OIK maksājumi faktiski nepazustu, taču no skaidras rindiņas rēķinos šis maksājums būtu iekļauts elektrības cenā kā ļoti mainīga daļa.
Viņš norādīja, ka “zaļajiem sertifikātiem” līdzīgas sistēmas ir Polijā un Zviedrijā. Un Polijā to uzskatot par būtisku problēmu, jo elektrības cenas esot ļoti svārstīgas.
Viņaprāt, valstij nav jāvelta resursi, lai OIK sistēmu mainītu, bet gan lai to uzlabotu. “Ja bijusi pārāk dāsna kompensācija, tā jāsamazina. Jāievieš prasības, lai ražotājiem darbība būtu jēgpilna un ilgtspējīga. Un jāīsteno kontrole, lai ražotāji izpildītu tās prasības,” sacīja Bethers.
Tāpat būtiski būtu Latvijas ražotājiem, kuri strādā ārējos tirgos vai Latvijā konkurē ar citu valstu ražotājiem, dot iespēju saņemt OIK atlaides, kas šobrīd esot ļoti šauram lokam.
KONTEKSTS:
Īpašu uzmanību OIK sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.
Pēc tam Ekonomikas ministrija (EM) solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izsauca OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
Augusta sākumā speciāli izveidota darba grupa nāca klajā ar plānu OIK atcelšanai. Iecerēts atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, OIK jaudas maksājumu iekļaut pārvades tarifā un dažādos veidos ierobežot OIK saņēmēju peļņu, tādā veidā samazinot obligātā iepirkuma apjomu. Savukārt pēc trim gadiem OIK aizstātu “zaļie sertifikāti”.
