Tie, no vienas puses, pasaka skaidru tirgus atvēršanas datumu un, no otras puses, nepārkāps LG privatizācijas līgumu, skaidro enerģētikas eksperts, „Providus” pētnieks Reinis Āboltiņš. Viņš gan atzīst, ka sākotnēji tika apspriests formulējums, kas paredzēja atteikties no konkrēta datuma liberalizācijai.
„Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšlikums paredzēja, ka gāzes tirgus tiek atvērts ne ātrāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ar nosacījumu, ja Latvijas dabasgāzes sistēma ir savienota ar jebkuras ES valsts sistēmu, izņemot, Igauniju, Lietuvu un Somiju un ja dominējošā tirgus partnera daļa tirgū nepārsniedz 75%. Manā vērtējumā šādi nosacījumi varētu neīstenoties,” saka Āboltiņš.
Savukārt LG pārstāvis Vinsents Makaris neslēpj, ka uzņēmumam likuma grozījumi ir pieņemami. Viņš norāda, ka šī likuma grozījumu reakcija kopumā ir patērētāju interesēs, jo tiem nebūšot nepamatoti jāpārmaksā, bez tam tā nav arī pretrunā ar ES likumdošanu. „Šāds lēmums ir patērētāja interesēs ļoti vienkārša iemesla dēļ. Mēs par īstu gāzes tirgu varam runāt ne ātrāk, kā 2019.gadā, kad būs izbūvēts starpsavienojums starp savu Lietuvu un Poliju vai arī reģionālais dabasgāzes terminālis. Līdz tam reālas iespējas patērētājam nebūs. Ja uzņēmuma sadalīšana tiktu veikta 2015.gadā, tad tas pamatīgi sadārdzinās cenu,” pauž Makaris.
Viņš prognozē, ka 2017.gada likumdošanas iespaidā gāzes cenas augs, jo sadārdzināsies Latvijas gāzes izmaksas, bet reālas konkurences vēl nebūs.
Saeimas komisijas atbalstīto likuma redakcija pieļauj, ka LG sadalīšana varētu notikt arī ātrāk, ja izpildīsies viens no diviem nosacījumiem - Latvijas dabasgāzes sistēma būs tieši savienota ar jebkuras ES dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī tad, ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%. Tiesa, iespēja, ka kāds no nosacījumiem varētu izpildīties pirms 2017.gada, ir niecīga.
