Eksperts: Mūzikas bizness Latvijā tikai sākas

Lai spētu pārdot Latvijas mūziku citur Eiropā un pasaulē, mūziķiem ir jāizdara mājas darbs un labi jāsagatavojas, jo konkurence ir liela un pirmo iespaidu var atstāt tikai vienu reizi. Tāpat ir arī jāspēlē pēc industrijas noteikumiem. Tie ir daži no galvenajiem secinājumiem pēc šonedēļ Rīgā notikušā semināra par Latvijas mūzikas industrijas eksportu. Uz radošo industriju un mūziku, kā vienu no mūsdienu ekonomikas dzinējspēkiem, uzsvaru liek arī Eiropas Savienība.

Mūzika nav tikai māksla, bet arī industrija, ar kuru var pelnīt naudu. Un lai gan mūzikas diskus Eiropā un citur pasaulē pērk arvien mazāk, mūzikas izmantošana filmās, datorspēlēs, reklāmā un citur arvien pieaug. Tomēr Latvijā trūkst izpratnes par to, kā tieši mūsdienās mūziķi var pārdot savus darbus citās valstīs.

„Piemēram, tādā Lielbritānijā mēs runājam par miljardiem industrijā, par vairāk nekā 4% no IKP, kas gulstas uz radošajām industrijām. Latvijā visu laiku tiek klišejiski runāts: kokrūpniecība, metālapstrāde un radošais... ne novārtā - ministre to vienmēr izceļ, radošo komponenti, bet ne kā biznesu," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Arī Eiropas Savienībā tiek vairāk un vairāk runāts par radošo industriju lomu ekonomikā. Kultūras produkti, tostarp mūzika, var dažādot ekonomiku un palīdzēt arī citu nozaru attīstībai. Tādēļ šobrīd tiek veidota Eiropas Pētniecības un inovāciju aģentūra kultūras klasteriem.

Tāpat arī Latvijā pirms nedaudz vairāk kā gada tika nodibināta Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība, kas strādā ar Latvijas mūzikas eksportu. Biedrība jau ir palīdzējusi Latvijas mūziķiem piedalīties vairākos pasākumos ārpus valsts. Tāpat nesen tika organizēts seminārs, lai runātu par to, kā mūsdienās mūziķi var sevi popularizēt ārzemēs.

Es uzskatu, ka mūzikas grupu attīstības līmenis šeit ir labs. Bet mūzikas biznesa attīstība tikai sākas," – tā saka Šeins Šapiro no Londonas, kurš specializējas mūzikas eksporta jautājumos.

Viņš bija viens no galvenajiem runātājiem Rīgā notikušajā seminārā:

„Kā man zināms, pasaules līmeņa ierakstu kompānijas nav pārāk iesaistītas Latvijas tirgū. Šeit nav arī savu lielu ierakstu kompāniju, par kurām mums būtu zināms Londonā. Rīga nav daļa pasaules līmeņa turneju vietām. Cilvēki pagaidām vēl nesaka, ka viņiem noteikti ir jāspēlē Rīgā vai vismaz jāpiestāj šeit pa ceļam uz Helsinkiem. Un, jo vairāk starptautisko grupu spēlēs šeit, jo vairāk Latvijas grupām būs iespējas to koncertus iesildīt. Tas ir ikviena interesēs. Un arī - jo vairāk veiksmīgu Latvijas grupu, jo vairāk ir iespējams veidot sadarbības projektus ar starptautiskiem mūzikas projektiem."

Tomēr, kā uzsver Šapiro, nav vērts doties uzstāties Londonā vai kur citur, ja mūziķu sniegums nav diez ko labs. Vispirms ir jāizpilda mājas darbs un jāsagatavojas, lai būtu gan priekšnesums uz skatuves, gan informācija internetā, jo pirmo iespaidu var atstāt tikai vienu reizi. To uzsver arī Latvijas mūzikas eksporta biedrības izpilddirektore Agnese Čimuška. Viņa atzīst, ka darāmā vēl ir daudz, lai mūzikas industrijā iesaistītie beidzot saprastu, ka ar sava mūzikas diska iedošanu kādam paklausīties vien nekas īsti nesākas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt