Ziņots, ka Eiropas Komisijas pagājušajā gadā apsūdzēja „Gazprom”, ka tas kropļo konkurenci Austrumeiropas valstīs un to enerģētikas tirgū, mākslīgi radot šķēršļus konkurencei un pārkāpjot pretmonopola likumdošanu.
Āboltiņš uzsvēra, ka pirmā pazīme, kas liecina par to, ka „Gazprom” akceptēs EK nosacījumus, ir noteikta gāzes apjoma izlikšana izsolēs. Turklāt jau šobrīd var manīt, ka ir mainījusies arī kompānijas ārpolitika – proti, tā pārstrukturē savu darbību tā, lai paturētu savu klātbūtni ES atbilstoši EK nosacījumiem.
Patlaban ir ierosināta izmeklēšana par „Gazprom” rīcību ES. Āboltiņš paredzēja, ja „Gazprom” turpinās reformas, tad soda naudas, visticamāk, nebūs. Savukārt, ja uzņēmuma iesāktās reformas apstāsies, tad šādu iespēju nevar izslēgt. Āboltiņš uzsvēra, ka „Gazprom” nav ieinteresēts zaudēt līdzekļus administratīvās soda naudās laikā, kad ir jācenšas apgūt citi tirgi. Piemēram, Ķīnas tirgus, kam nepieciešams attīstīt piegādes Austrumsibīrijā.
Eksperts arī norādīja, ka EK nolūks nav padzīt „Gazprom” no tirgus. Mērķis ir radīt visiem vienādus konkurences nosacījumus.
