Par sarunām “Nordea Baltijas” filiāļu pārdošanai nedēļas sākumā informēja Igaunijas biznesa laikraksts “Aripaev”. Tā reputācija kā zviedru kapitāla medijam vairāk nekā 20 pastāvēšanas gados nav slīdējusi tenku lapas virzienā.
Starp potenciālajiem pircējiem tika minēta Igaunijas vietējā kapitāla banka LHV. Tās vadība nevis noliedza pirkšanas plānu, bet gan atteicās komentēt šo tematu. Tāpat rīkojās arī “Nordea”. “Nordea” grupas pārstāvji Baltijā un Latvijā LTV paziņoja, ka baumas nekomentē.
“Nordea” grupa akcijas kotē birža, un tai aizliegts sniegt paziņojumus, kas ietekmē akciju vērtību. Šādi aizliegums gan neattiecas uz fakta atzīšanu, ka filiāles nav domāts pārdot.
Latvijā strādājošo ārvalstu banku filiāles uzrauga mītnes zemes regulatori. Taču, ja no filiāles domā atbrīvoties vai mainīt tās darbības profilu un pārdot daļu aktīvu, tas jāsaskaņo arī ar Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).
Pagaidām FKTK rīcībā nav informācijas par jauniem darījumiem, tomēr līdzīgi precedenti ir bijuši, piemēram, ar “Danske bank”
“Bija gadījumi, kad filiāles pārdeva vai nodeva daļu no saviem aktīviem. Tie procesi nav sveši, tas notiek caur FKTK,” stāsta FKTK Uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebedeva.
Latvijas rezidentu apkalpošanā iesaistītās bankas ar skandināvu kapitālu dažādi ir pārdzīvojušas finanšu krīzi un sarūkošais Baltijas tirgus mazāko tirgus daļu īpašniekiem liek pārdomāt to tālāku izmantošanu. “Nordea” Latvijas filiāle aktīvu ziņā Latvijā ir piektajā vietā. Līdzīgas pozīcijas ir arī Igaunijā un Lietuvā. Arī klientu portfeļa ziņā tā ieņem piekto vietu, taču starpība ar pārējā top četri bankām tai ir ievērojama.
“”Nordea” sen bijis kandidāts uz iziešanu no tirgus. Liela banka ienākt nevar, bet LHV ir nopietns – viņi skatījās nopirkt “Citadeli”,” norāda investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Atšķirībā no centralizēti pārvaldītas filiāles, tādi baņķieri kā LHV, kas savulaik bijuši “Hansabankas” dibinātāju vidū, Rungaiņa vērtējumā ir spējīgi efektīvāk darboties pat cilvēku skaita ziņā rūkoša, bet labi pazīstamā tirgū, piemēram, pateicoties modernām interneta tehnoloģijām.
Sākt no nulles Latvijā un Lietuvā būtu bezjēdzīgi, labāk nopirkt klientu portfeli. “Prognozējami, ka relatīvā tirgus stabilitāte saglabājas. Izmaiņas ir iespējamas tikai tad, ja kāds no banku akcionāriem maina savu uzskatus par šo tirgu,” saka Banku augstskolas docents Andris Fomins.
