Desmit gados ienākumu nevienlīdzība starp dažādo Latvijas reģionu iedzīvotājiem ir visai stipri sarukusi, tomēr pēdējos gados tā atkal sākusi augt, jo bagātākie reģioni no krīzes atkopjas daudz straujāk. Tas secināts „Swedbank” ekspertu pētījumā. Turklāt izrādās, ka Vidzeme iedzīvotāju vidējās mēneša izpeļņas un ekonomiskās aktivitātes līmeņa ziņā tikai par mata tiesu pārspēj par ekonomiski visatpalikušāko Latvijas reģionu uzskatīto Latgali.
Savukārt Latgalē vairāk kā puse no darbaspējas vecuma iedzīvotājiem nestrādā, tādēļ lielāku mājsaimniecību ienākumu daļu veido pensijas un pabalsti. Tās, protams, ir zemākas nekā strādājošo algas. Vidzemei straujāku attīstību izvērst savukārt traucē tas, ka tajā ir tikai viens izteikts attīstības centrs – Valmiera - kamēr citos Latvijas reģionos tādi ir vairāki. Kaut daudzos rādītājos Zemgalei klājas gandrīz tikpat vāji kā Vidzemei un Latgalei, Zemgales iedzīvotāju vidējā alga ir stipri lielāka. Ekspertu skatījumā tas skaidrojams ar to, ka zemgalieši ir mobilāki un ļoti daudzi no viņiem brauc strādāt uz Rīgu.
Tikmēr Kurzemē un Pierīgā ienākumu līmenis strauji pietuvojies galvaspilsētai. Kopumā galvenais ienākumu nevienlīdzības cēlonis ir darba vietu trūkums reģionos. Tādēļ bankas eksperti piedāvāja savu recepti, kā pārdalīt nodokļu slogu, lai veicinātu nodarbinātību. „Manuprāt, mums ir naudas gan iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanai, gan neapliekamā minimuma palielinājumam, ja mēs varam pacelt nodokļus citur, un, manuprāt, viens no veidiem kur pacelt nodokļus ir nekustamā īpašuma nodoklis mājoklim,” norāda Kazāks.
Strīds par to, vai samazināt IIN, lai veicinātu nodarbinātību, vai arī palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, lai aizsargātu trūcīgāko sabiedrības daļu šobrīd ir izraisījis visai asas diskusijas, jo politiķi uzskata, ka abus šos soļus nevar veikt reizē. Arī tagad finanšu ministrs Andris Vilks ekonomista Mārtiņa Kazāka pieļauto risinājumu neuzskata par iespējamu. „Teorētiski ļoti labi skan. Bet kā cilvēks, kurš praktiski ar to nodarbojas vairāku gadu garumā, es redzu, kā tās diskusijas notiek. Ir liela pretestība no pašvaldību puses, arī principā no sabiedrības puses, kad nekustamo īpašumu nodoklis varētu tikt celts, kaut gan tas kompensētu citu nodokļu samazināšanos, viņš tiek uztverts neadekvāti,” saka finanšu ministrs Vilks ("Vienotība").
Līdz ar to valdībai tomēr nāksies izšķirties, kuru no prioritātēm izvēlēties.
