Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas basketbola izlses masieri Mārtiņu Ozoliņu

Rīta Panorāma

Iznākusi grāmata «Ziedošais ķiršu dārzs. Tukuma Imants»

Intervija ar Ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu

Ekonomikas ministre: Budžetu veido tuvredzīgi un haotiski; cer uz OIK kompensēšanu

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka budžetu veido pārāk īsos termiņos, kas neļauj pamatīgi analizēt situāciju un pieņemt tālredzīgus lēmumus. Viņu uztrauc elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK)   jautājums – ja valdība nekompensēs OIK pieaugumu, tas var izrādīties kritiski daudziem uzņēmumiem. 

Reizniece-Ozola intervijā LTV “Rīta Panorāmai” atzina, ka viņai rada bažas iespēja, ka valdība neatbalstīs Ekonomikas ministrijas priekšlikumu novirzīt valsts elektroenerģijas koncerna “Latvenergo” peļņu OIK kompensēšanai.

Obligātā iepirkuma komponente

Obligātajā iepirkumā elektroenerģiju no ražotājiem iepērk AS „Latvenergo” par noteiktu cenu, un OIK komponente ietekmē elektrības gala cenu patērētājiem.

OIK apmērs ir atkarīgs no obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenu un elektroenerģijas tirgus cenas starpības, kā arī saražotā elektroenerģijas apjoma.

OIK apmērs mainās ik gadu, tradicionāli 1.aprīlī.

OIK ir veids, kā valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājus. Iepirkumam līdzekļi tiek gūti no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem.

OIK ietvaros savu saražoto enerģiju var pārdot ražotāji, kas izmanto atjaunojamos resursus un ražo efektīvā koģenerācijā.

Nākamgad OIK saglabāšanai līdzšinējā apmērā - 26,79 eiro par megavatstundu (MWh) - no valsts budžeta nepieciešami 4 413 486 eiro

Ar valsts atbalstu no 2016.gada 1.aprīļa OIK pieaugtu līdz 27,67 eiro par MWh, bet to kompensētu pašas elektrības cenas kritums 

Ja OIK pieaugumu nekompensēs no budžeta, par to būs jāsamaksā patērētājiem - gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.  Ministrijas aplēses liecina, ka IOK turpinās pieaug gan nākamgad, gan arī turpmākajos gados, un budžetā paredzēto līdzekļu nepietiks, lai to kompensētu,  tāpēc tam varētu novirzīt “Latvenergo” peļņu.

Ja tas nenotiks, elektrības cena mājsaimniecībām pieaugs par  7% - 8%, uzņēmējiem arī būs ievērojams cenu kāpums, piemēram, kādam sankciju skartam pārtikas ražotajam tas pusgadā izmaksātu pusmiljonu eiro.

Pašlaik “Latvenergo” peļņu iemaksā budžetā, bet Reizniece-Ozola pārliecināta, ka šo peļņu nevar izmantot budžeta lāpīšanai.

Ministre par šo EM priekšlikumu prognozē karstas diskusijas, bet cer, ka valdības ministri to atbalstīs.

Ja tas nenotiks, “kļūsim par vienu no enerģētiski nabadzīgākajiem valstīm privātajā sektorā”, un ražotāji būs nekonkurētspējīgi.  

“Ja tas tā turpināsies, baidos, ka uzņēmumi jaunajā investīciju periodā izvēlēsies investēt citā valstī,” sacīja ministre.

Viņa pauda, ka budžeta lāpīšana, nevis uzņēmēju atbalsts ir  tuvredzība, “nedomāšana, kā tad attīstīsim tautsaimniecību”, un, ja tā turpināsies, “varēsim izslēgt pēdējo spuldzīti”.

Pēc Reiznieces-Ozolas domām budžeta tapšana un nodokļu politikas plānošana ir haotiska, jo tam atstāj pārāk maz laika.  

“Mēs paši sevi iedzenam ceitnotā [laika trūkumā] un tad ar to spriedzi netiekam galā,” sacīja ministre.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Gatis Ābele norādīja, ka OIK saglabāšanai līdzšinējā apmērā kompensācijām nākamgad nepieciešami vismaz 20 miljoni eiro. Šos līdzekļus lūgts novirzīt no "Latvenergo" šā gada peļņas, bet, ja prasītie resursi netiks rasti, tad elektrības cena lietotātājiem, tostarp mājsaimniecībām var pieaugt par minētajiem 7%-8%.

Pēc EM pārstāvja sacītā, arī šogad tiek kompensēts OIK pieaugums, un šim mērķim ir novirzīti vairāk nekā desmit miljoni eiro. Nākamgad tam prasīts vairāk naudas, jo obligāti iepērkamās, no atjaunojamajiem resursiem un gāzes TEC saražotās elektrības apmērs turpina pieaugt.

OIK kompensāciju ir tiesīgs saņemt jebkurš publiskais elektrības tirgotājs.

Jau ziņots, ceturtdien valdības ārkārtas sēdē ministri vienojušies, ka ministriju bāzes izdevumi nākamajā gadā saruks par 12,4 miljoniem eiro. Izņēmumi būs ministrijas, kuras vada par prioritārajām atzītās nozares – Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijas.

Ministriju tēriņus nolemts mazināt par 3%, lai gan sākumā bija domāts, ka ministriju tēriņus varētu mazināt par 1%, 3% un 5%. Izņēmumi ir Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas.

Pašlaik zināms - nākamā gada budžetā plānota iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP.

Četras galvenās prioritātes nākamā gada valsts budžetā noteiktas iekšējā drošība, ārējā drošība, izglītība un veselības aprūpe. Bez cīņas pie papildu 68,5 miljoniem eiro tiks Aizsardzības ministrija, kuras budžets atbilstoši valdības solījumam sasniegs 1,4% no IKP jeb 365 miljonus eiro.

Pašlaik piedāvāts ieviest solidaritātes jeb tā dēvēto bagātnieku nodokli, palielināt akcīzi degvielai un alkoholam, pretēji iepriekš solītajam nesamazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% uz 22%.

Koalīcijas budžeta darba grupas sanāksme notiks katru dienu, un nākamā gada budžetu Saeimai valdība plāno nodot 30.septembrī.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti