"Tas, ka viss koncentrēsies, tas diemžēl ir attīstīto un ne tikai attīstīto valstu laikmeta likumsakarība. Tāda ir cilvēku daba. Cilvēki tiecas tur, kur ir vairāk iespēju, un vairāk iespēju ir tur, kur ir vairāk cilvēku. Tur ir gan darba, gan karjeras, gan izklaides un mācību iespējas," skaidroja Turlajs.
Turklāt attīstītajās valstīs lauksaimniecībā vairs nav nepieciešams liels darbaspēka apjoms. Latvijā gan aizvien vajadzīgs vairāk cilvēku lauksaimniecībā.
"Tās tendences turpināsies, jo vienkārši cilvēki laukos nevar nopelnīt naudu. Ja nu vienīgi, darbojoties attālināti, kam ir tās spējas," sacīja eksperts.
Viņš atzina, ka dzīvot laukos zināmā mērā ir ekskluzīvi. Tas ir gan dārgāk, gan veselīgāk. "Kas to var atļauties, tie to izmanto," piebilda Turlajs.
Tomēr kopējā tendence ir tiekšanās uz pilsētām, kas gan neesot saistīts ar skolām lauku reģionos. Tāpēc uzturēt mazu skolu "līdz pēdējam" nav efektīvi, ja 20 minūšu brauciena attālumā ir daudz augstākas kvalitātes skola.
"Kamēr mēs šādi turpināsim šķiesties ar naudu, tikmēr mēs varam aizmirst, ka mums būtu nauda, ar ko maksāt skolotājiem lielākas algas," sacīja Turlajs.
Līdzīgi tas skar arī citus pakalpojumus, tostarp sabiedrisko transportu. "Skumjā puse, ka mūsu iedzīvotājus nevienā brīdī nav uztraucis fakts, cik pakalpojums izmaksājis nodokļu maksātājiem, respektīvi, valstij. Mums ilgus gadus sabiedriskā transporta biļešu ieņēmumi lielākajā daļā nosedz 25% no tā, ko tas izmaksā," skaidroja ekonomģeogrāfs.
