ĪSUMĀ:
- Mencu zveja Baltijas jūras austrumu daļā nākamgada tiks gandrīz pilnībā pārtraukta.
- Šāds lēmums pieņemts ārkārtīgi sliktā mencu krājuma stāvokļa dēļ.
- EK piedāvā piešķirt palīdzību, ja zvejnieki nolemj pilnībā pārtraukt darbību.
- Arī Latvija varēs novirzīt fondu līdzekļus mencu zvejnieku atbalstam.
- Precīza palīdzības summa nav zināma, jo nav skaidrs neiztērēto līdzekļu apjoms.
- Jauni līdzekļi no Briseles šajā gadījumā netiek piešķirti.
- Bet valstīm atļaus izmantot atlikušo naudu, lai palīdzētu mencu zvejniekiem.
- Šis priekšlikums vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentā un arī Eiropas Savienības dalībvalstīm.
- Brisele vēlas arī pastiprināt mencas zvejnieku uzraudzību.
- Eksperti: menca Baltijas jūras austrumos diez vai spēs atkopties ātrāk par 2024. gadu, pat ja zveju pilnībā pārtrauks.
Mencas zveja Baltijas jūras austrumu daļā no nākamā gada tiks gandrīz pilnībā pārtraukta. Tādu lēmumu oktobra sākumā atbalstīja Eiropas Savienības dalībvalstu ministri. Par pamatojumu tam kļuva ārkārtīgi sliktais mencu krājuma stāvoklis.
Zinātnieki norāda, ka mencu visnopietnāk apdraud nevis zveja, bet gan klimatiskie apstākļi un dažādi vides faktori. Tomēr tas nemaina faktu, ka mencu Baltijas jūrā paliek arvien mazāk.
Tādēļ politiķi bija spiesti izšķirties par gandrīz pilnīgu šīs sugas zivju zvejošanas aizliegumu.
Lai kompensētu radītos zaudējumus, Eiropas Komisija tagad ir nākusi klajā ar priekšlikumu piešķirt palīdzību gadījumā, ja zvejnieki nolemj pilnībā pārtraukt darbību.
Proti, piedāvātie noteikumi ļautu Latvijai un citām valstīm Baltijas jūras austrumos novirzīt daļu no Eiropas Jūrlietu un zvejsaimniecības fonda neiztērētajiem līdzekļiem mencas zvejnieku atbalstam.
Precīza palīdzības summa šobrīd nav zināma, jo nav skaidrs neiztērēto līdzekļu apjoms.
Būtībā jauni līdzekļi no Briseles šajā gadījumā netiek piešķirti. Bet valstīm tiek atļauts izmantot atlikušo naudu, lai palīdzētu mencas zvejniekiem.
Šis priekšlikums vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentā un arī Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādēļ šobrīd nav iespējams pateikt, kad jaunais atbalsta mehānisms varētu sākt darboties.
Tāpat Eiropas Komisijas priekšlikums paredz arī samazināt kuģu skaitu, kam ir atļauts zvejot mencu mūsu reģionā. Arī tas tiek darīts, lai palīdzētu zivīm atkopties cerībā palielināt to skaitu.
Brisele vēlas arī pastiprināt mencas zvejnieku uzraudzību. No nākamā gada visiem mencu zvejas kuģiem būtu jābūt aprīkotiem ar elektronisku uzraudzības sistēmu.
Savukārt vismaz uz 20% kuģu būtu jābūt arī speciāliem novērotājiem. Tas ļaušot zinātniekiem gūt precīzāku informāciju par mencas stāvokli jūrā un to, kā zvejniecība to ietekmē.
Tāpat eksperti norāda, ka menca Baltijas jūras austrumos diez vai spēs atkopties no pašreizējās krīzes ātrāk par 2024. gadu, pat ja zveja tiek pilnībā pārtraukta.