Hololejs skaidro, ka valsts var piedalīties ar investīcijām tikai tādā gadījumā, ja tā rīkojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem. Proti, valsts rīcībai, ieguldot papildu naudu, jābūt tādai pašai, kā būtu rīkojies privātais investors tādos apstākļos.
“Esmu pārliecināts, ka Latvijas valdība, tāpat kā “airBaltic” ļoti labi pārzina valsts atbalsta noteikumus un to, kam nepieciešams pievērst īpašu uzmanību, kad jauns kapitāls tiek uzņēmumā ieguldīts,” saka Hololejs.
Savulaik Brisele jau veica padziļinātu izpēti arī par Latvijas valsts atbalstu “airBaltic”, taču pārkāpumus nekonstatēja. “”airBaltic” gadījumā arī bija ļoti pamatīga izmeklēšana – Latvijas iestādes un “airBaltic” cieši sadarbojās ar Eiropas Komisiju un ar Konkurences ģenerāldirektorātu, sniedzot tajā laikā ļoti daudz informācijas. Un viņu situācija bija atšķirīga – tā nebija tāda pati kā “Estonian Air” gadījumā. Un tika uzskatīts, ka valsts atbalsts sniegts tikai vienu reizi, un tas bija daļa no tā restrukturizācijas plāna, kas arī tika īstenots “airBaltic”,” skaidro Hololejs.
Igaunijas nacionālā aviokompānija “Estonian Air” pērn bankrotēja, jo daudzus gadus bija saņēmusi pārāk dāsnu un biežu valsts atbalstu, pārkāpjot Eiropas Savienības konkurences noteikumus. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma tā nespēja valstij atmaksāt vairāk nekā 85 miljonus eiro un savu darbību beidza.
““Estonian Air” gadījumā tika uzskatīts, ka princips “viena reize – pēdējā reize” netika ievērots un sniegtais valsts atbalsts neatbilda valsts atbalsta noteikumiem. Un nebija nekāda cita varianta, kā pieņemt negatīvu lēmumu un pieprasīt uzņēmumam atmaksāt valsts atbalstu. Igaunijas gadījumā viņi vienkārši nebija spējīgi to izdarīt, un uzņēmums bankrotēja,” stāsta Hololejs.
Jau ziņots, ka 4.februārī parakstīts Latvijas aviokompānijas "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu. Līgums paredz aviokompānijā ieguldīt 132 miljonus eiro ar mērķi modernizēt tās floti.
