Daudz kritizētajam atbalstam par piena ražošanas samazināšanu Latvijā pieteicies 591 piena lopkopis, un kopējais samazināmais piena apjoms valstī ir 6409 tonnas pirmajā kārtā. Atbalsta programmā noteikts arī ierobežots piena piegādes samazinājuma apjoms visās dalībvalstīs, un noteikumi paredz, ja kopapjoms tiktu pārsniegts, attiecīgi tiktu mainīti arī atbalsta koeficienti. Lauku atbalsta dienesta Tiešo maksājumu departamenta direktors Aigars Šmelds gan stāsta, ka šoreiz pirmajā kārtā tāda vajadzība nebūšot un zemnieki saņems solītos 140 eiro par nesaražotā piena tonnu:
''Neskatoties uz to, ka pieteikšanās pirmajai kārtai bija ļoti saspringtos termiņos – bija dažas dienas laika, kopumā visā Eiropā zemnieki pieteikušies uz gandrīz visu paredzēto apjomu – 150 miljoniem eiro. Tonnās rēķinot, bija plānots, ka visā Eiropā zemnieki varēs pieteikt 1,71 miljonu tonnu nesaražotā piena, un pirmajā kārtā pieteicās samazināt 1,6 miljonus tonnu, tātad uz visu Eiropu pāri palikušas tikai 11 tūkstoši tonnu, kas ir ļoti maz. Taču būs arī otrā kārta, lai arī uz šo atlikušo atbalstu varētu pretendēt.''
Lai arī šis atbalsts nav mērķēts tieši uz piena saimniecību likvidāciju, taču pēc dienesta datiem no saimniecībām, kuras pieteikušās atbalstam Latvijā, 51 ražošanu plāno pārtraukt pilnībā.
Rūjienas puses zemnieku saimniecības ‘’Niedras’’ pārstāvis Ilmārs Buņķis ir viens no zemniekiem, kas pieteicies šim atbalstam. Pēdējā gada laikā ganāmpulks samazināts no 50 uz 30 slaucamām govīm.
''Piena samazinājumam pieteicos, jo man dabīgā veidā saimniecībā tāds izveidojās. Gan govis iet ciet, gan arī es pats esmu pabrāķējis, tāpat arī lopbarība bija mazāk sagatavota. Tas samazinājums man tajos trijos mēnešos sanāk ap 10 tonnām,'' klāsta Buņķis.
Lopkopis vērtē, ka šajā programmā, visticamāk, pārsvarā pieteikušās nelielākas saimniecības, kuras jau gada gaitā mazinājušas izslaukumu, nevis tieši pēdējos mēnešos pieņēmušas kādus mērus. Pēkšņi samazināt izslaukumu nelikvidējot lopus īsti nav iespējams, skaidro Buņķis:
''Viennozīmīgi tas ir saistīts ar to, kas notiek piena nozarē, jo nosvieda iepirkuma piena cenu ļoti zemu. Attiecīgi sāka ciest saimniecības papildu barības iepirkšanā, jo loģiski - bija jāsāk atsacīties no kaut kā. Arī es to darīju jau visu gadu pakāpeniski, nonākot pie šī samazinājuma. Taču kopumā es saimniecību likvidēt neplānoju un nozarē plānoju palikt.''
Visvairāk Eiropas atbalstam pieteikušies Vācijas zemnieki - 10 tūkstoši atbalsta saņēmēju. Igaunijā pieteikušies 46 lauksaimnieki, savukārt Lietuvā teju divi tūkstoši.
''Zemnieku saeimas'' pārstāve Maira Dzelzkalēja norāda, ka, lai arī šis ir īstermiņa risinājums, samazinātais piena apjoms nozīmīgs Eiropas Savienības līmenī:
''Latvijā uz šo atbalstu nav pieteikušies pārāk daudz zemnieku, un tas patiesībā priecē. Mūsu viedoklis gan ir, ka kopumā Eiropā šis piena daudzums ir jāsamazina, bet tas jādara tām valstīm, kur lopkopības blīvums un spiediens ir pārāk liels uz apkārtējo vidi. Un Latvija nav tāda valsts, mūsu platības spētu akumulēt daudz lielāku lopkopības īpatsvaru Latvijā.''
Lauku atbalsta dienestā vēl atgādina, ka lauksaimniekiem, kas pieteikušies atbalsta programmai, dati par faktisko piena daudzuma samazinājumu būs jāiesniedz janvārī. Savukārt nākamo kārtu piena ražošanas samazināšanas programmā plānots atvērt pirmdien, un iesniegumus pieņems līdz 12. oktobrim.
Piensaimnieki jau iepriekš asi kritizēja Eiropas Komisija (EK) ideju izmaksāt kompensācijas par nesaražoto pienu. Viņi norāda, ka tas situāciju nozarē neuzlabos. Kopumā EK šim mērķim ir atvēlējusi 150 miljonus eiro.
EK paredzējusi četrus samazināšanas periodus, un pirmais periods sāksies oktobrī un ilgs trīs mēnešus, līdz decembrim. Pirmais pieteikumu iesniegšanas gala termiņš būs 21. septembrī.
