Eirozonas finanšu ministri atkal lems par Grieķijas parāda nākotni

Nu jau ar neapskaužamu regularitāti eirozonai nākas risināt Grieķijas problēmas. Arī šonedēļ eiro ieviesušo valstu finanšu ministriem nāksies lemt, ko darīt ar Grieķijas parādiem – tie ir nepanesami lieli, taupības pasākumi neiet tik raiti, kā plānots, un turklāt šobrīd, tā teikt, sastrīdējušies Grieķijas lielākie kreditori – eirozonas valstis un Starptautiskais Valūtas fonds.   

Diskutēt eirozonas ministriem nāksies arī par to, kā panākt, lai Grieķijas parāds būtu ilgtspējīgs – šobrīd valstij nav līdzekļu plānotiem parāda maksājumiem, nemaz nerunājot par milzīgās parāda nastas straujāku samazinājumu.

Noskaņojums gan ir visai optimistisks. Piemēram, Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Tsalakos atzina – par spīti tam, ka vēl ir jautājumi, par kuriem nav izdevies vienoties, notikumu attīstība viešot cerības.

“Tas ir tas, kas nepieciešams Grieķijai un, manuprāt, tas, kas nepieciešams mūsu kreditoriem. Kreditoriem vajag pārliecību, ka Grieķija pāršķir jaunu lapu un ka ļaunais cikls, kurā taupības pasākumi veicina recesiju, kas liek taupīt vēl vairāk, ir beidzies. Ka Grieķija ir no kreditoriem un eirogrupas saņēmusi zaļo gaismu un visi iesaistītie var pieņemt ilgtermiņa lēmumus – uzkrājumi var atgriezties bankās, patērētāji var sākt tērēt un investori var atsākt ieguldīt,” pauda ministrs.

Vienošanos grūtāku padara tas, ka atšķiras Grieķijas galveno kreditoru – Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda viedokļi – fonds uzstāj uz ievērojamu Grieķijas parāda norakstīšanu, kam nepiekrīt Eiropas puse. Eiropā cer uz to, ka grieķiem izdosies panākt budžetus, kur ienākumi ievērojami pārsniegs izdevumus. Valūtas fonds gan šo cerību nodēvējis par fantāziju.

Meklējot risinājumu, pirms divām nedēļām eirozonas finanšu ministru tikšanās laikā izdevās panākt progresu – piemēram, vienoties par taupības pasākumiem, kas iedarbosies, ja Grieķijai neizdosies sasniegt solītos ekonomikas izaugsmes un budžeta taupīšanas mērķus. Kā kanālam CNBC skaidroja Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms, viedokļi par Grieķijas ekonomikas attīstību atšķiras un ārkārtas mehānisms būs kā apdrošināšanas polise.

“Ja nu pesimistiem ir taisnība? Mums vajag apdrošināšanu – kas notiek tālāk. Un tādēļ ir ārkārtas mehānisms. Mēs neliksim grieķiem noteikt likumā specifiskas lietas, bet gan izveidot sistēmu. Un tad būs skaidrs – kas notiek, kurš ko dara,” uzsvēra Deiselblūms.

Deiselblūms pauda pārliecību, ka vienošanos izdosies panākt par spīti tam, ka Starptautiskais Valūtas fonds draud nepiedalīties Grieķijas programmā, ja parādi netiks norakstīti, savukārt eirozonā vairākas valstis bažījas, ka parādu norakstīšana samazinās Atēnu gatavību veikt nepatīkamas reformas, ziņo “Euobserver”.

Par Latvijas nacionālo pozīciju eirogrupā pirmdien plānojis lemt Ministru kabinets. Iepriekš Latvijas pozīcija bija neatbalstīt nekādus risinājumus Grieķijas parāda norakstīšanai, kas radītu papildu izmaksas Latvijai, piemēram, prasot jaunas iemaksas Eiropas stabilitātes mehānismā.

Tikmēr Grieķijas parlaments nobalsojis par pretrunīgi vērtēto nodokļu politikas reformu. Tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai valsts saņemtu kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu. Reformu plāns paredz privatizēt daļu valstij piederošo uzņēmumu. Apstiprināts arī izdevumu samazināšanas mehānisms, ja  neizdosies panākt vienošanos ar kreditoriem par kārtējo aizdevumu. 

Uzstājoties debatēs, Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs norādīja, ka balsojums ir pēdējais nopietnais solis ceļā uz ekonomikas atveseļošanu. Pieņemtie likumi arī atvieglos sarunas ar aizdevējiem un ļaus diskutēt par kreditēšanas nosacījumu maiņu. Savukārt opozīcijas pārstāvji  paziņoja, ka nodokļu reforma vissmagāk ietekmēs trūcīgos valsts iedzīvotājus.

Jau ziņots, ka Atēnas vienošanās ar starptautiskajiem kreditoriem par 86 miljardu eiro aizdevumu panāca pagājušā gada jūlijā. Tā priekšnoteikums bija sociālās nodrošināšanas sistēmas reforma un taupības pasākumu īstenošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt