Eiropas Komisija liek Latvijai atcelt prasību lauksaimniecības zemi pārdot tikai zemniekiem

Eiropas Komisija (EK) ir oficiāli pieprasījusi, lai Latvija atceltu likuma prasības, kas ierobežo lauksaimniecības zemju iegādi, jo tie pārkāpj  kapitāla brīvas apriti un uzņēmējdarbības brīvības principus. Ja tas nebūs izdarīts divu mēnešu laikā, EK var vērsties pret Latviju Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Arī  Bulgārijai, Ungārijai, Lietuvai un Slovākijai pieprasīts grozīt tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi.

Galvenā problēma Latvijā un Lietuvā ir nosacījumā, ka pircējiem ir jābūt lauksaimniekiem. 

Iestājoties ES, Latvijai bija iespēja izmantot pārejas periodu, kura laikā valstu noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi varēja pieskaņot ES tiesību aktiem.

Pēc šo periodu beigām 2014. gadā Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi. Taču šajos noteikumus Latvijā, kā arī Ungārijā, Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā ietverti vairāki noteikumi, kurus komisija uzskata par ierobežojumu kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas savukārt var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem.

Dažiem ierobežojumiem var būt attaisnojami mērķi, jo tie tiecas apkarot spekulatīvas iegādes vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķiem, tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.

"Investīciju brīvībai ir jābūt pamatprincipam. Protams, vienmēr var būt izņēmumi, kas vērsti, lai palīdzētu izvairīties no spekulācijām vai saglabātu vietējās lauku kopienas. Šādi apsvērumi vienmēr tiek ņemti vērā. Tomēr ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem un tie nevar radīt diskrimināciju," skaidro Eiropas Komisijas preses sekretāre Vanesa Moka.

Eiropas Komisijas preses sekretāre Vanesa Moka.

    Komisijas pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā. Ja Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija divu mēnešu laikā nenodrošinās valsts tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem, EK var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm dalībvalstīm ES Tiesā.

    Komisija 2015. gada martā un aprīlī nosūtīja Bulgārijai, Ungārijai, Slovākijai, Lietuvai un Latvijai tā sauktās "oficiāla paziņojuma vēstules",  pēc atbilžu saņemšanas no šīm dalībvalstīm komisijai joprojām ir bažas par valstu noteikumiem, kas pašlaik ir spēkā.

    Galvenā problēma Latvijā un Lietuvā ir nosacījumā, ka pircējiem ir jābūt lauksaimniekiem. Lai gan komisija piekrīt, ka valsts iestādēm jāspēj pienācīgi regulēt lauksaimniecības zemes tirgi, lai saglabātu šādu zemi izmantošanai lauksaimniecībā un veicinātu vietējo attīstību, tā konstatēja, ka vairāki no šiem pasākumiem ir pārāk ierobežojoši un diskriminējoši attiecībā uz lauku attīstībā veiktu ieguldījumu piesaisti.

    Bulgārijā un Slovākijā pircējiem ir jābūt valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem – tas diskriminē citu ES dalībvalstu valstspiederīgos. Ungārijai ir ļoti ierobežojoša sistēma, kas paredz pilnīgu aizliegumu juridiskām personām attiecībā uz zemes iegādi un pienākumu pircējam pašam apstrādāt zemi.

    Jau vēstīts, grūti tapušie likuma grozījumi par zemes privatizāciju lauku apvidos, kuru mērķis bija veicināt lauku zemes nonākšanu vietējo ražotāju rokās un pārāk lielu zemes platību koncentrēšanos atsevišķās saimniecības,  jau drīz pēc stāšanās spēka tika kritizēti, jo atklājās daudzas problēmas.

    Likums par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz, ka fiziska un juridiska persona varēs iegādāties līdz 2000 hektāru zemes. Lai zemi iegādātos, pircējam vēl jāatbilst vairākām citām prasībām – personai jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešmaksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Tāpat personai  nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.

    Zemes īpašniekam apsaimniekošana jāsāk gada laikā pēc zemes iegādes un rakstiski jāapliecina tās izmantošana ražošanā, ja zeme iepriekšējā vai konkrētajā gadā ir pieteikta tiešmaksājumiem. Ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu, tiks paredzētas soda sankcijas.

    Savukārt uzņēmumiem jābūt reģistrētiem Latvijā kā nodokļu maksātājiem un jānodarbina cilvēki, kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību nepieciešamajā jomā. Tāpat šiem uzņēmumiem jābūt tiesīgiem saņemt tiešmaksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti