Augustā sabiedrībā bija 22% eirooptimistu, bet septembrī to skaits pieaudzis līdz 24%. Kaut arī eiroskeptiķu joprojām ir divas reizes vairāk nekā eiro ieviešanas atbalstītāju, viņu skaits sarucis – tiesa, tikai par vienu procentu.
Joprojām skeptiski noskaņoti par eiro ieviešanu septembrī veiktajā socioloģiskajā aptaujā bija 52% iedzīvotāju.
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš spriež, ka izmaiņas ir niecīgas. Viņaprāt, valdības ieguldītie līdzekļi eiro informatīvajā kampaņā un sabiedrības atbildes reakcija uz tām nav līdzvērtīga. Aptaujas rāda, ka jau ilgu laiku pastāv uzticības krīze valdošajai elitei. Kaktiņš ar to izskaidro valdības nespēju sabiedrībai iedvest pozitīvo ideju par eiro.
„Šīs izmaiņas ir tika mazas ka to varētu saistīt ar statistisko kļūdu bet tomēr man gribētos ticēt, ka gan jau tur ir kāds pamats. Zinām, ka [reklāmu veidotāja Ērika] Stendzenieka reklāma ir sākusies. Vairāk ticams, ka kopumā šis rezultāts kāps, revolūcijas tur nenotiks, bet viņš tomēr kāps kaut vai tikai tāpēc, ka cilvēki pieņems nenovēršamo," saka Kaktiņš.
Kampaņām eiro optimisma veicināšanai ieplānoti un jau īstenoti daudzi pasākumi - izvietotas reklāmas medijos, rīkoti semināri, izdoti dažādi bukleti, kas kopumā izmaksā vairāk nekā 600 000 latu.
