Apvienotās Eiropas valūtu tās iedzīvotāji iepazina aizvadītā gadsimta pašā izskaņā.
Eiro "piedzima" 1999. gadā. Tobrīd tas kļuva par legālu maksājumu līdzekli virtuālajā vidē, proti, banku pārskaitījumos un bezskaidras naudas norēķinos. Eiro taustāmā formā pie toreizējo eirozonas valstu iedzīvotājiem sāka nonākt 2002. gadā. Latvija, 2004. gadā iestājoties Eiropas Savienībā, arī automātiski apņēmās ieviest kopīgo valūtu.
Eiro simbola pamatā ir grieķu alfabēta burts epsilons – kā atsauce uz Eiropas civilizācijas pirmsākumiem, bet divas paralēlās līnijas apzīmē stabilitāti. Eiro banknotes visās valstīs izskatās vienādas. Uz tām attēloti Eiropai raksturīgi arhitektūras stili cauri vēsturei. Sākot no senākajiem uz mazajiem nomināliem, līdz pat mūsdienām uz 500 eiro banknotes. Piemēram, piecu eiro banknoti rotā antīkā perioda stilā celti vārti, uz divdesmitnieka redzam gotiskā arhitektūras stila logus, toties uz 100 eiro banknotes var redzēt baroka un rokoko stilu.
Atšķirībā no latiem, kam visas banknotes ir vienāda izmēra, eiro banknošu izmēri atšķiras, turklāt katrs nomināls drukāts uz atšķirīgas krāsas papīra. "Kāpēc tas ir? Pirmkārt, lai cilvēkiem būtu vieglāk atšķirt nominālu banknotes, arī cilvēkiem ar redzes problēmām ir daudz vieglāk, ja banknotes ir atšķirīga izmēra. Es pat zinu gadījumu, kad vājredzīgai personai pastnieks latu banknoti saloka īpašā veidā atkarībā no nomināla, lai šis lietotājs zinātu, kādu banknoti viņš tur rokā, ar ko viņš veikalā maksā. Ar eiro banknotēm tas ir daudz vienkāršāk (..) Arī par to krāsu – tā otra lieta ir cīņa pret viltojumiem. Kādreiz bija amerikāņu dolāriem populāri, ka viena dolāra banknoti izmazgāja, izbalināja un pārvērta par simtnieku vai pieciniekam pielīmēja nullīti klāt. Ar eiro banknotēm šis triks neies cauri. Būs visai grūti piecinieku iesmērēt par 50 pat tad, ja viņa pielīmēs nulli vai divas nulles par piecsimtnieku. Nu, nepavisam!" pārliecību pauž Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Andris Tauriņš.
LTV "Panorāma" norāda, ka eiro banknošu izmēri daļā cilvēku radījuši pārliecību, ka visiem būs jāmaina naudas maki, jo eiro banknotes būšot lielākas. Raidījuma veiktais eksperiments gan apliecina, ka nav problēmu naudas makā ievietot piecu, desmit, 20, 50 un 100 eiro banknotes. Savukārt 200 un 500 eiro banknotēm vietas makā bez salocīšanas nepietiek.
Eiro monētu izskats ir atkarīgs no to vērtības. Monētu puse, kur norādīta to vērtība, visās eirozonas valstīs ir pilnīgi vienāda. Toties otra puse var būt dažāda. Tajā ieraudzīsiet visdažādākos attēlus. Tas ir tādēļ, ka katrai dalībvalstij ļauts uz noteikta skaita monētu uzlikt sev raksturīgu attēlu. Piemēram, kaimiņi igauņi izvēlējās uz visām savām monētām attēlot Igaunijas kontūru, Austrija uz katra nomināla monētas izvēlējusies atšķirīgu zīmējumu. Piemēram, viena eiro monētu rotā Mocarta ģīmetne. Vācija uz eiro un divu eiro monētām izvēlējusies ērgli. Latvijas eiro monētas rotās trīs dažādi attēli. Uz viena, divu un piecu centu monētām būs redzams mazais valsts ģerbonis, uz 10, 20 un 50 centu monētām lielais ģerbonis, uz viena un divu eiro monētām Mildas attēls. Ar jebkuru no šīm monētām – vai uz tās būtu Spānijas, Īrijas, Vācijas vai jebkuras citas eirozonas valsts attēls – droši varēs norēķināties Latvijā, un tāpat ar Latvijas simbolikas rotātajiem eiro – visās citās eirozonas valstīs, proti, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā, Vācijā un no 1. janvāra – arī Latvijā.
