Vērtējot Eiropas ekonomiku kopumā, tiek secināts, ka tā ir atlabšanas fāzē, taču tai nepietiek dinamikas. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka Latvijai ir potenciāls palielināt ekonomiskās izaugsmes tempu.
Premjers uzsvēra nepieciešamību uzlabot uzņēmējdarbības vidi ar plašāku valsts un pašvaldību atbalstu, veidot efektīvu pārvaldību un līdzsvarotu, prognozējamu nodokļu politiku.
Tautsaimniecības forums iesākās ar paneļdiskusiju par to, kā Latvija attīstījusies pēc Padomju Savienības krišanas. Tieši šis ir arī viens no galvenajiem foruma mērķiem – mācīties no pagātnes, lai gūtu skaidrāku redzējumu par to, kā rīkoties attiecībā uz tautsaimniecības nozaru attīstību nākotnē. „Mums ir jābūt gataviem dažādām pārmaiņām, un Latvija ir vienmēr bijusi tā vieta, faktiski, ja mēs runājam par pēdējiem simts gadiem, kur ir tās pārmaiņas bijušas,” sacīja vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.
„Ja nu kaut kur Eiropā kaut kas notiek, tad pie mums noteikti, un mēs esam pielāgojušies šīm pārmaiņām; un tad līdz ar to esam vairāk gatavi arī tam, kas notiek, tādi globāli izaicinājumi, jaunas tehnoloģijas, jaunas biznesa idejas, jaunas vides, tad mēs esam, pēc idejas, ja tā paskatāmies, vispiemērotākā platforma, kur to realizēt,” pauž Krūmiņš.
Demogrāfi uzskata, ka Latvijas galvenais resurss ir valsts iedzīvotāji. Attiecīgi iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju vecuma struktūra ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības nākotnes priekšnoteikums. Šajā ziņā forumā izskanējušie viedokļi ir visai skarbi, proti, ar pašreizējo demogrāfijas politiku Latvijai nav nākotnes. „Ja mums šobrīd iedzīvotāju skaits lēnām samazinās, tad pats skaits nebūtu tik bēdīgs, vai mums tur ir divi miljoni vai 1,5 miljoni, vai nākotnē tikai viens, kā savstarpējā vecuma struktūra. Ja mums paliek daudz vairāk senioru un divas reizes mazāk procentuāli darbaspējīgā vecumā cilvēku, tad tas radīs lielas grūtības ekonomikā,” norādīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Arī par ekonomiku un ekonomikas politikas ilgtspējību ir jādomā tagad, lai nepiedzīvotu nākotni, ko prognozē foruma dalībnieki. „Desmit gadu nākotne ir problemātiska, jo īstermiņā mums ir Eiropas Savienības fondi, pietiekama izaugsme, arī cilvēkresursi ir. Desmit gadi faktiski ir pārliekuma punkts un, ja politikas ir nepareizas un netiek sāktas veidot tagad, tad vēl pēc desmit gadiem mūs nesagaida krīze, bet sagaida diezgan bezperspektīva nākotne,” atzīst bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs.
Apzinoties problēmas jau tagad, tās ir iespējams risināt. Forumā prezentētos pētījumu rezultātus paredzēts publicēt arī grāmatas veidā, pievienojot arī plašu elektronisko pielikumu par Latvijas tautsaimniecības nākotnes perspektīvām tuvākajos desmit gados.
