Dombrovskis LTV “Rīta panorāmai” norādīja, ka reputācijas atgūšanai ir svarīga banku sektora sakārtošana, arī noziedzīgi iegūtās naudas atmazgāšanas kontroles dienesta stiprināšana ir svarīgs darba virziens, tāpat nepieciešama arī skaidra virzība Latvijas Bankas lietā.
Viņš atzina, ka Latvijas lēmums liegt bankām apkalpot čaulas kompānijas pamanīts, un arī Eiropas Savienības līmenī ir virzība uz lielāku caurspīdīgumu.
Savukārt bankas “ABLV” lēmums vērsties Eiropas Tiesā, lūdzot izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, nav pārsteigums, jo parasti šādās lietās ir tiesvedība, pauda Dombrovskis.
KONTEKSTS:
"ABLV Bank" problēmas sākās, kad 13.februārī ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības. Naktī uz 24.februāri FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta, un tās glābšana nav sabiedrības interesēs. "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce 26. februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Rimšēvičam kriminālprocesā noteikti drošības līdzekļi – aizliegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus un arī izbraukt no valsts. Latvijas Banka informēja, ka līdz ar to viņam liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē saistītās funkcijas. ECB gan lūdza Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt, vai Rimšēvičs var vai nevar pildīt pienākumus ECB Padomē.
