Grieķijā viņš ir ieradies, lai tiktos ar valdības pārstāvjiem un apspriestu taupības programmas īstenošanu. Tāpat EK ir paziņojusi, ka Grieķijai tiks piešķirti arī papildu 5,9 miljoni eiro, lai nodrošinātu pienācīgu bēgļu uzņemšanu.
Dombrovska vizīte Atēnās notiek laikā, kad lielākā sabiedrības un politiķu uzmanība ir pievērsta nevis Grieķijas parādiem un reformām, bet gan tūkstošiem iebraucēju, kuri katru dienu ierodas pie tās salu krastiem.
Lai palīdzētu nodrošināt pienācīgus bēgļu uzņemšanas apstākļus, tostarp izveidojot centrus, kur iebraucēji varētu tikt reģistrēti un tiktu pieņemti viņu patvēruma lūgumi, Grieķijai tuvākajā laikā tiks piešķirti vēl 5,9 miljoni eiro. Šāds paziņojums nāk vien nepilnu diennakti pēc svētdienas līderu sanāksmes, kur tika apspriests, kā ierobežot migrantu plūsmu, kas no Grieķijas tālāk virzās uz Rietumeiropu.
Grieķijai ir pieejami arī citi līdzekļi no Eiropas fondiem. Tomēr līdz šim Atēnas nav spējušas tos izmantot, jo nav izveidojuši tam atbilstošu kārtību. Tas arī bija viens no jautājumiem, ko sarunās ar Grieķijas politiķiem uzsvēra Dombrovskis.
Šīs nav vienīgās reformas, ar kuru ieviešanu Grieķijai nesokas tik raiti, kā cerēts. Problēmas pastāv arī ar tā dēvētajiem sliktajiem kredītiem. Valdība un parlaments joprojām nav spējuši vienoties, kādos apstākļos īpašniekiem drīkst atņemt mājokli, ja viņi nevar samaksāt kredītu. Alekša Cipra valdība vēlas, lai cilvēkiem nebūtu iespējams atņemt viņu vienīgo mitekli. Diskusijas notiek arī par privātās izglītības aplikšanu ar nodokļiem.
Turklāt Dombrovska vizīte Atēnās notiek laikā, kad EK gatavojas nākt klajā ar izvērtējumu par visu eirozonas valstu budžetiem. Kuluāros ir dzirdams, ka tādas ietekmīgas valstis kā Francija varētu mēģināt kārtējo reizi lūgt atkāpi no noteikumiem. Tādēļ viņi varētu mēģināt izmantot pielaidīgāku attieksmi Grieķijas gadījumā, lai radītu precedentu.
Savukārt Dombrovskis pieturas pie stingrākas līnijas, ko aizstāv Vācija un citas eirozonas sastāvā esošās ziemeļvalstis. Tādēļ viņš turpina uzsvērt nepieciešamību pildīt solīto un īstenot bieži vien ļoti nepatīkamas reformas, lai valsts varētu atgūt konkurētspēju un pati savilkt galus kopā bez kreditoru atbalsta.
Turklāt reformas ir nepieciešamas arī, lai Grieķija varētu iegūt nākamo aizdevuma daļu aptuveni divu miljardu eiro apmērā.
Apmaiņā pret jaunu 86 miljardus eiro lielu aizdevumu Atēnas solījušas turpināt taupības un reformu kursu, ko tās bija spiestas uzsākt 2010.gadā, vienojoties par pirmo finansiālās glābšanas programmu.
Iepriekš eirozonas valstu finanšu ministri pauda stingru nostāju, ka Grieķijai ir jāturpina reformas, ja tā vēlas saņemt naudu banku stiprināšanai. Eirozonas līderis Jerūns Deiselblūms uzsvēris, ka Grieķija nevar gaidīt atvieglotus nosacījumus.
