Neapšaubāmi, ka eirozonas izveides sākumā bija strukturālas kļūdas un nepilnības. Tās esot spilgti izpaudušās krīzē 2010.-2011.gadā.
Tomēr kopš tā laika esot izdarīts daudz, lai situāciju stabilizētu. Kā piemēru viņš minēja pašlaik esošo situāciju ar Grieķiju: „Neveidojas kādas panikas veida reakcijas attiecībā uz pārējām eirozonas valstīm. Grieķija tiek uztverts lielā mērā kā izolēts gadījums, kas neapdraud eirozonas finanšu stabilitāti kopumā.”
Kopš krīzes daudz ciešāk tiek koordinēta eirozonas valstu fiskālā un makroekonomiskā pārvaldība, kas iepriekš esot bijusi lielā mērā palaista pašplūsmā. Tāpat izveidota banku savienība ar vienotu uzraudzības mehānismu.
Darbs šajā jomā gan vēl nav pabeigts un eirozona būtu jāstiprina un jāpadziļina, pauda eirokomisārs.
Lai gan Grieķijas situācijas dēļ aktuāls kļuvis jautājums par mehānismu valsts izejai no eirozonas, Eiropas Komisija negrasās rosināt šāda mehānisma izveidi. Dombrovskis arī piebilda, ka konkrētās situācijas analīze tomēr parāda – gan dalībvalstīm, gan Grieķijai ir pa spēkam veikt reformas un palikt eirozonā.
