Projekts tiks īstenots vairākās kārtās. Pirmie ceļu un inženierkomunikāciju sakārtošanas darbi izmaksās teju divus miljonus.
Čerepova ir viena no sešām industriālajām zonām Daugavpilī. Tā ir 88 hektārus liela teritorija, kas atrodas atstatus no pilsētas dzīvojamiem kvartāliem. Šobrīd te atrodas nelieli tirdzniecības uzņēmumi, virvju ražotne, garāžas, noliktavas, kā arī pussagruvušas ēkas. Ceturtā daļa no visas teritorijas pašlaik netiek izmantota.
Vietējā pašvaldība tuvāko gadu laikā kopumā Čerepovā plāno ieguldīt teju 6 miljonus eiro, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu degradēto teritoriju sakārtošanai un revitalizācijai
jeb vecā apbūves kompleksa funkcionālai aktivizēšanai, ko veic, to pielāgojot jaunai sabiedriskai funkcijai.
“Pamatideja par Čerepovas industriālo zonu ir inženierkomunikāciju sagatavošana – ūdens, kanalizācija, pēc nepieciešamības arī apkure, kā arī sakārtoti ceļi. Čerepovas industriālās zonas revitalizācija tiek sadalīta trīs kārtās. Pirmā kārta ir Dunduru iela, no Stiklu ielas līdz Nometņu ielai. Ceļš, kas iet cauri ražošanas teritorijai, un tur būs savests kārtībā ceļš un inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas rūpnīcām, kas plāno tur būvēties,” stāsta Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe.
Projekta pirmās kārtas realizācija izmaksās gandrīz 2 miljonus eiro. Lielāko daļu jeb 85% finansē Eiropas Savienība. Pēteris Dzalbe uzsver - interese par ražošanas teritorijām Daugavpilī arvien pieaug, un arī šobrīd ar vairākiem uzņēmumiem norit pārrunas.
“Ražošanas teritorijas ir iekļautas potenciālajā [Latgales] Speciālajā ekonomiskajā zonā, tāpēc pamazām arī parādās interese no uzņēmējiem, kuriem ir nepieciešamas teritorijas ražošanai,” konstatē Dzalbe.
Jau apmēram pēc gada jaunu kokskaidu granulu ražošanas rūpnīcu šeit, Čerepovas industriālajā zonā Daugavpilī, plāno atvērt arī SIA "Baltic Pellets Energy".
“Šobrīd projekts atrodas noslēdzošajā projektēšanas stadijā un iziet nepieciešamās kontroles procedūras valsts pārvaldes struktūrās. Pēc tam mēs uzreiz uzsāksim būvniecību, kas ilgs aptuveni gadu,” skaidro SIA "Baltic Pellets Energy" pārstāvis.
Viņš atklāj, ka ar Beļģijas investoru atbalstu jaunas ražotnes izveidē plānots ieguldīt ap 40 miljoniem eiro. Uzņēmums varētu nodrošināt apmēram 100 jaunas darba vietas. Un faktors, ka pašvaldība nodrošina nepieciešamo infrastruktūru, ir ļoti svarīgs: “Infrastruktūras izveide rūpnieciskajās zonās ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem jebkurā investīciju projektā. Ja nav infrastruktūras – ceļu, ūdens utt., tad šāda vieta diez vai varētu izsaukt interesi kādā potenciālajā investorā.”
Pirmos darbus, lai savestu kārtībā otro platības ziņā lielāko industriālo zonu Daugavpilī, vietējā pašvaldība cer uzsākt jau šogad. Projekta pirmās kārtas paredzēto būvdarbu veikšanai iepirkuma procedūrā izvēlēts Rīgas uzņēmums SIA ''Binders''.
Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu attīstīt ražošanas teritorijas plāno arī vairākas apkārtējās pašvaldības, piemēram, Daugavpils novada Kalkūnes pagasta Randenē iecerēts izveidot vieglās rūpniecības ražošanas teritoriju, pārbūvējot bijušo Randenes skolu, savukārt Sventē izbūvēs ražošanas bāzi, angāru ar ēku un to saistīto infrastruktūru. Arī citās novada vietās iecerēts īstenot līdzīgus projektus.
