Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Dace Ķirse-Ķirša skaidroja, ka tā nav sistēmas kļūda, tā tiešam var gadīties un nauda ir jāatmaksā jebkurā gadījumā.
Šādi gadījumi iespējami, kad, izmaksājot algu, darbadevējs nepamatoti piemērojis nodokļu atvieglojumus, piemēram, neapliekamo minimumu vai atvieglojumus par apgādājamajiem, vai atvieglojumus invaliditātes dēļ, ja darbinieks reģistrēts kā nodokļu maksātājs mikrouzņēmumā, viņam šādi atvieglojumi nepienākas.
Tāpat kļūdas var gadīties, ja cilvēks strādā divās darbavietās un abās piemēroti atvieglojumi, rezultātā atvieglojumu ir vairāk, nekā paredz likums.
VID pārstāve aicināja nodokļu maksātājus uzmanīgi sekot informācijai Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Ja bija nepamatoti piemēroti atvieglojumi, tad pēc tam darbadevēja lēmumu vairs atcelt nevar un nepamatoti saņemto naudu nāksies atmaksāt budžetam.
Jau ziņots, ka no 1.marta, iedzīvotāji, kuriem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi pagājušajā gadā nepārsniedza 12 000 eiro, pirmo reizi var iesniegt deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto nodokli.
Gada diferencētais neapliekamais minimums Latvijā ir ieviests kopš 2016.gada 1.janvāra, un tagad neapliekamais minimums ir atkarīgs no nodokļa maksātāja kopējā gada ienākumu apmēra. Iedzīvotāji, kuri 2016.gadā pelnījuši darba algu līdz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt nodokļa pārmaksu. Piemēram, iedzīvotājiem ar algu 380 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, ar vienu vai bez reģistrētiem apgādājamiem un bez papildu ienākumiem, iesniedzot deklarāciju, no valsts iespējams atgūt 69 eiro par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu.
