"Latvijā kaut kas ir, bet mēs to neredzam," teica Kopenhāgenas Biznesa skolas profesors, norādot, ka saskaņā ar datiem Baltijas valstīs "nav daudz automatizācijas".
Viņš atzīmēja, ka tehnoloģiju ieviešana ražošanā ir nepieciešama – ja bizness to nedarīs, tad attīstībā atpaliks. "Zinām, ka rūpniecība, kas iegulda robotos, panāk augstāku ražīgumu, šeit ir potenciāls," sacīja Kopenhāgenas Biznesa skolas profesors.
Sērensens pauda viedokli, ka darba automatizācija pasaulē kopumā patlaban ir samērā zemā līmenī, bet ļoti iespējams, ka tuvākajos gads tas var ļoti jūtami paātrināties.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperts, OECD darbaspēka pētījuma "OECD Employment Outlook" redaktors Andrea Basanini konferencē atzīmēja, ka pēdējos gadu laikā globālajā tirgū audzis tādu robotu skaits, kas tiek izmantoti ražošanā.
Basanini norādīja, ka automatizācijas rezultātā būtiski mainīsies darba tirgus – 14% darba vietu tiks automatizētas, bet 32% būtiski mainīsies.
Lietuvas uzņēmuma "SBA Group" finanšu direktors Igns Mačeika konferencē atzina, ka uzņēmumā mēdz dzīt jokus par robotu priekšrocībām – tie neprasa atvaļinājumu, neslimo, nestājas arodbiedrībās. Bet, ja nopietni, roboti nenogurst, strādā ātrāk, to darba kvalitāte ir labāka, nav kļūdu, teica Mačeika, norādot – roboti izmaksā mazāk nekā cilvēku darbs.
"Cilvēki nevar konkurēt ar robotiem. Roboti ir mūsu nākotne, mums tiem jāpielāgojas," sprieda Mačeika.
Somijas centrālās bankas Monetārās politikas un pētniecības departamenta Prognozēšanas nodaļas vadītāja Meri Obstbauma konferencē atzina, ka mašīnas pārņem rutīnas darbus – vienkāršus aprēķinus, datu apstrādi, mehāniskas darbības, ko var aprakstīt soli pa solim un tāpēc var mehanizēt. Lielākoties tas ir vidēji apmaksāts darbs.
Viņa norādīja, ka ir darbi, ko nevar automatizēt, līdz ar to tie nav apdraudēti. "Ne visus uzdevumus var automatizēt. Ir uzdevumi, kur nepieciešams veselais saprāts, tur automatizācija nav iespējama," norādīja Obstbauma.
