«Conexus» mēģina panākt obligātu maksājumu par dabasgāzes uzglabāšanu

No „Latvijas gāzes” atdalītais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators „Conexus Baltic Grid” mēģina panākt, lai pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas izmaksas, kas saistītas ar Inčukalna gāzes krātuves uzturēšanu, būtu jāsedz visiem dabasgāzes patērētājiem. Kompānija pat pieļāvusi iespēju, ka pretējā gadījumā krātuve varētu tikt slēgta. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā to sauc par spiediena izdarīšanu. 

Tā kā pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves noslogojums lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik finansiāli izdevīga būs krātuves izmantošana, var izveidoties situācija, ka Inčukalna krātuvi nākas slēgt, jo tās uzturēšanas izmaksas pārsniedz ieņēmumus. Tā apgalvo no „Latvijas gāzes” atdalītais dabasgāzes pārvades sistēmas operators „Conexus Baltic Grid”, ko plānots pārdot līdz šā gada beigām.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Rolands Irklis šādus apgalvojumus sauc par spiedienu.

Viņaprāt, pieņemot „Conexus” piedāvājumu dabasgāzes uzglabāšanas izmaksas attiecināt uz visiem lietotājiem, Latvijā prettiesiski tiktu ieviesta obligātā iepirkuma komponente par dabasgāzi.

"Regulatoram likumā nav dotas tiesības uzlikt patērētājiem šādu drošības komponenti. To varētu salīdzināt ar obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijā," teica Irklis. "Šāda komponente elektroenerģijā ir noteikta likumā. Likums ir noteicis pamatprincipus, kā tā tiek noteikta. Likums ir devis arī deleģējumu apstiprināt katru gadu šīs komponentes. Ja mums likums būtu devis tādas tiesības, mēs, protams, to vērtētu un stiprinātu, bet šobrīd mums likumā šāda deleģējuma nav. Līdz ar to mums arī nav tiesību šādu obligātu maksājumu dabasgāzes lietotājiem ieviest.”

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tas, cik lielā mērā dabasgāzes tirgotāji būs ieinteresēti izmantot Inčukalna dabasgāzes krātuvi, ir atkarīgs no „Conexus” noteiktajiem tarifiem par dabasgāzes uzglabāšanu.

Būtu nepareizi pieprasīt, lai izmaksas, kas saistītas ar dabasgāzes uzglabāšanu, sedz arī tie, kas paši krātuvi nemaz neizmanto.

"Tarifu maksā tikai tie, kas krātuvi lieto," uzsvēra Irklis. "Mums nav tādu tiesību uzlikt par pienākumu kādam maksāt, ja krātuve lietota netiek. Un brīvā tirgus apstākļos krātuves lietotāji ir dabasgāzes tirgotāji vai arī pietiekami lieli lietotāji, kuri ir ieinteresēti krātuves izmantošanā.”

Jau vēstīts, ka, neraugoties uz „Conexus Baltic Grid” iebildumiem, šā mēneša sākumā valdības komiteja atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz, ka tieši „Conexus” ir atbildīgs par dabasgāzes drošības rezerves izveidi tā dēvēto nodrošināto lietotāju apgādei ar dabasgāzi enerģētiskās krīzes gadījumā. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks toreiz skaidroja, ka Inčukalna krātuvi savām vajadzībām varēs izmantot arī lielie dabasgāzes patērētāji.

„Lielie tirgotāji nodrošināsies ar rezervi. „Latvenergo” un citiem lielajiem patērētājiem būs iespēja glabāt noteiktu rezerves apjomu Inčukalna krātuvē, ko, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, viņi arī izmantos,” klāstīja Patmalnieks.

Enerģētiskās krīzes gadījumam uzglabājamās dabasgāzes apmērs ir salīdzinoši neliels – vien aptuveni 2% no pašreizējā dabasgāzes patēriņa Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti