ĪSUMĀ:
- Kāda rīdziniece vietnē “Facebook” atsaucās sludinājumam ieguldīt naudu un nopelnīt ar to.
- Šim mērķim viņa iztērēja savus ieguldījumus un paņēma kredītus.
- Tad viņa saprata, ka ir apkrāpta.
- Cits sludinājums vietnē “Facebook” solīja atgūt naudu. Arī tur viņa maksāja lielas summas, bet neko neatguva.
- Kopumā viņa pazaudēja 23 000 eiro.
- Policija aicina būt piesardzīgiem un neizpaust svešiniekiem savus personas un kredītkaršu datus.
- Tāpat ir svarīgi par noziegumu iespējami ātri informēt banku.
- Ģenerālprokurors uzsver zināšanu nozīmi, pirms iedzīvotāji iesaistās finanšu darījumos.
“Pēc nepilnas stundas jūsu kontā būs tūkstotis dolāru. Un pēc tam – katru dienu! Visa mūža garumā. Un tikai piecu minūšu laikā!” Šādu sludinājumu sieviete pamanījusi sociālajā vietnē “Facebook”. Viņa piereģistrējusies un ātri vien saņēmusi telefona zvanu ar aicinājumu ieguldīt naudu. Starta komplekts maksājis 250 eiro.
Kundze ļāvusies sapņiem par milzu peļņu, jo ļoti vēlējusies atbalstīt savus bērnus.
Tā arī līdz galam nav aizdomājusies, kāpēc sveši cilvēki tik ļoti vēlas, lai kāds Latvijas iedzīvotājs kļūtu stāvus bagāts. Noteikums gan bija – sākumā ieguldīt savus ietaupījumus. Sieviete arī darījusi.
“Ieguldījumi bija gan uz zelta, gan platīna, gan visādi pirkumi. Pērc un uzreiz momentā pārdod. Ieguvums parādās augšā – procenti, ka tu esi 41 procentu vinnējusi, un aizgāja līdz 44 tūkstošiem,” stāstīja apkrāptā sieviete.
Uzņēmuma mājaslapā bija norādīts, ka nopelnīto naudu ar vienu klikšķi var saņemt savā bankas kontā. Bet kundzi pierunājuši visu summu atkal ieguldīt darījumos, solot vēl lielāku peļņu. Sieviete jau bija paņēmusi kredītus. Iespējams, tādēļ, ka beigusies nauda, ko maksāt krāpniekiem, arī virtuālā nauda ātri vien izkususi. Kāds no finansistiem it kā pieļāvis kļūdu.
Tad rīdziniece beidzot sapratusi, ka ir apkrāpta. Vērsusies policijā un saņēmusi atteikumu, jo naudu taču pārskaitījusi pati labprātīgi.
“Pēkšņi es ieraudzīju atkal ziņojumu, man liekas, ka tas arī “Facebook” bija, ka palīdz cilvēkiem atgūt naudu. Palasīju komentārus, ļoti ticami bija,” pauda kundze. Palīdzība bija nepieciešama, lai atgūtu virtuāli it kā nopelnītos vairāk nekā 56 tūkstošus eiro. Bet, lai tie tiktu ieskaitīti viņas privātajā kontā, bija jāmaksā 1073 eiro par dokumentu noformēšanu.
Vēlāk jau šķietamie “finanšu atguvēji” prasīja 1150 eiro, pēc tam – vairāk nekā 2000 eiro. Taču krāpniekiem joprojām nebija gana. Tika pieprasīts samaksāt “naudas pārskaitījuma nodokli” – 11 tūkstošus eiro. Tad sieviete sapratusi, ka ir apmānīta.
Viņa vērsās LTV raidījumā “4. studija”, un arī policijā beidzot pieņēma iesniegumu. Tikmēr “laipnais” svešinieks, kurš kundzei apsolījis palīdzēt ar izkrāptās naudas atgūšanu, ir piedraudējis – ja viņa nepārskaitīs vismaz 5500 eiro un nesarunās ar radiem, lai tie šādam nolūkam pārdod savus īpašumus, tad viņai savu naudu neredzēt. Kundze vairs neplāno iztērēt ne centa, tomēr viņa nespēj noticēt, ka ir tik nekrietni apkrāpta.
Noziedzniekiem tika aizskaitīti gan pašas ietaupījumi, gan kredītā paņemtā nauda – kopumā 23 tūkstoši eiro.
Valsts policija informēja, ka ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm. Noskaidrots, ka šādi noziegumi ir vērsti ne tikai pret Latvijas iedzīvotājiem, bet notiek arī kaimiņvalstīs. Parasti informācija par noziegumiem tiek saņemta vairākus mēnešus pēc naudas pārskaitīšanas, kad jau ir mainīta noziedznieku zvanu centra atrašanās vieta. Turklāt atsevišķi nozieguma posmi tiek izdarīti dažādās valstīs, kas apgrūtina noziegumu atklāšanu.
Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nebūt pārlieku uzticīgiem, komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem vai arī iepazīstoties sociālos tīklos.
“Nedrīkst nevienam izpaust savus personas datus, elektronisko maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu) datus,
tādējādi nepakļaujot sevi riskam kļūt par krāpniecības upuriem,” uzsvēra Valsts policijā.
Lai atgūtu izkrāpto naudu, svarīgi pēc iespējas ātrāk informēt korespondentbanku, lai darījums tiktu fiksēts kā krāpniecisks. Iespējas atgūt naudu ir proporcionālas laikam, kas ir pagājis pēc transakcijas: jo ātrāk tiek paziņots bankai, jo labāk.
Valsts policijā nav apkopota informācija par to, cik bieži cilvēki vēršas policijā saistībā ar šādiem gadījumiem, taču tas notiek regulāri.
Tikmēr ģenerālprokurors Juris Stukāns šonedēļ Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra finanšu pratības nozīmi, pirms iedzīvotāji iesaistās finanšu darījumos.
“Cilvēks nevar attaisnoties ar to, ka – es nezināju. Ja tu nezini, kāpēc tu to dari?
Ja tu nezini, tu nedrīksti to darīt, tev ir jāiet izglītoties, lai saprastu, ko tu dari. Jo pēc tam nevar vainot citus, ka tu pats esi pie tā vainojams. Tu taču esi pilngadīga, saprātīga būtne,” sacīja ģenerālprokurors.
