Dienas ziņas

Lukašenko un Putins tiekas Sočos

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Par valsts budžetu vienoties vēl neizdodas

Budžeta sarunās domstarpības par ģimenes pabalstiem un PVN dārzeņiem

Valdība otrdien, 15. septembrī, vēl neskatīs nākamā gada valsts budžeta projektu, tā šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Partijas nav vienojušās par ģimenes valsts pabalsta reformu un samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu dārzeņiem, kā arī citiem ar budžetu saistītiem jautājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš pauda cerību, ka jau šonedēļ valdība varētu vienoties par nākamā gada valsts budžeta rāmi. Visvairāk papildu naudu paredzēts novirzīt mediķu algu celšanai – 183 miljonus eiro, savukārt pašvaldībām paredzēts par aptuveni 100 miljoniem budžetus samazināt.

Tomēr valsts budžeta projekta skatīšanu valdībā kavē vairāki punkti, par ko vienošanos partijām nav izdevies panākt.

Nacionālā apvienība vēlas ieviest jaunu ģimenes valsts pabalsta modeli, kurā valsts par vienu bērnu ģimenei maksātu 25 eiro mēnesī, par diviem – 100 eiro, savukārt par trīs bērniem – 225 eiro. Ja bērnu vairāk, tad par katru mēnesī valsts maksātu 100 eiro.

Kopumā ģimeņu atbalstam Nacionālā apvienība vēlas papildu aptuveni 85 miljonus eiro.

"Tādā gadījumā faktiski nav zaudētāju, tiek sakārtota sistēma, un ģimenes, kuras audzina vairāk bērnu, tajā brīdī, kad visvairāk nepieciešams atbalsts, šo atbalstu saņemtu," skaidroja Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Ģimenes valsts pabalsta palielināšanu par prioritāti uzskata arī Jaunā konservatīvā partija, taču premjers Kariņš norādījis uz Covid-19 dēļ augošo valsts parādu un ģimenes valsts pabalsta palielināšana valsts saistības palielinātu vēl vairāk. Tāpēc galvenais esot vienoties, cik strauji turpmākajos gados Latvija deficītu samazinās.

"Galu galā mums pašiem un mūsu bērniem par to deficītu būs jāmaksā,

un es neesmu dzirdējis argumentus, ka kāds gribētu audzēt deficītu, mums jāplāno, kā viņu samazināt. Tajā pašā laikā ir zināmas lietas, kurām būtu jāatrod finansējums, jo tās ir vēlamas. Runa ir tikai par to, kā sabalansēt," teica Kariņš.

Vēl viens šķērslis budžeta pieņemšanā ir atšķirīgie viedokļi par 5% PVN likmi virknei dārzeņu, augļu un ogu.  Likums paredz no nākamā gada nodokļa likmi atgriezt 21% apmērā, taču Nacionālā apvienība, kura vada Zemkopības ministriju, vēlas samazināto likmi saglabāt arī turpmāk.

"No sabiedrības, iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmēju viedokļa tas izpaustos, ja neko nedarītu, kā būtisks PVN pieaugums šajā jomā, kas Nacionālajai apvienībai šķiet nepieņemams," teica Dzintars.

Konceptuāli tam piekrīt arī "KPV LV", lai gan esot jāredz arī Finanšu ministrijas izvērtējums, norādīja partijas pārstāve Ramona Petraviča. Ja koalīcija samazināto nodokļa likmi dārzeņiem nesaglabās, pretēju lēmumu varētu pieņemt Saeima. Likumprojektu par likmes saglabāšanu iesniegusi opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība, un pirmajā balsojumā par likumprojekta nodošanu komisijai to ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja lielākā daļa deputātu.

KONTEKSTS:

2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7,66 miljardu eiro apmērā.  2023. gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam ir samazinājums par 191,6 miljoniem eiro.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2021. gadam aprēķināti 3,16 miljardu eiro apmērā, 2022. gadam – 3,23 miljardu eiro apmērā un 2023. gadam – 3,38 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2021. gadam izdevumi palielināti par trim miljoniem eiro, 2022. gadam izdevumi samazināti par 102,7 miljoniem eiro, bet 2023. gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam palielināti par 53,4 miljoniem eiro.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadam tiek prognozēts 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts attiecīgi 3,9% no IKP 2021. gadā, 2,8% no IKP 2022. gadā un 1,7% no IKP 2023. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti