Apbedīšanas biroji, lombardi, ostas velkoņa pakalpojumi, dzeramā ūdens pildīšana – tās ir tikai dažas no jomām, kurās ar uzņēmējdarbībai nodevušās pašvaldības, bieži vien negodīgi konkurējot ar privātajiem uzņēmējiem.
Galvenokārt tas ir saistīts ar faktu, ka pašvaldības un valstis nereti savus uzņēmumus nodrošina ar dotācijām vai arī īpašām priekšrocībām. Topošo Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu mērķis bija precizēt nosacījumus, ar kādiem valsts un pašvaldība var iesaistīties biznesā, tomēr, pēc Konkurences padomes Juridiskā departamenta direktora Māra Spičkas vērtējuma, šis mērķis nav sasniegts. „Esošo grozījumu Valsts pārvaldes likumā mērķis (..) bija precizēt normas un sašaurināt tās, kuros gadījumos pašvaldības var iesaistīties uzņēmējdarbībā. Bet patlaban ir bažas, ka šis mērķis var palikt nesasniegts, jo šīs normas, gadījumi, nosacījumi, kad publiskas personas var sākt uzņēmējdarbību, ir plaši interpretējamas,” saka Spička.
Pavērt vēl plašākas iespējas valsts un pašvaldību dalībai uzņēmējdarbībā it īpaši nebūtu vēlams arī tāpēc, ka jau šobrīd par spīti pastāvošajiem ierobežojumiem pašvaldības ir izveidojušas lielu skaitu kapitālsabiedrību, kuru darbības mērķu atbilstība likuma prasībām ir apšaubāma, uzsver Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa. „Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī pat izlases kārtībā mēs konstatējām 20 pašvaldību kapitālsabiedrības un četras, kur pašvaldības bija daļēji kapitāldaļu turētājas. Mēs identificējām šīs problēmas. Pašvaldības iesaistās apbedījumu pakalpojumu, lombarda, kravu pārvadājumu, teritoriju labiekārtošanu privātpersonām – tās noteikti nav klasificējamas kā tādas [nozares], kur pašvaldībām būtu jāiesaistās,” uzsver Krūmiņa.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka negodīga konkurence no valsts un pašvaldību puses, kas nereti tiek finansēta no pašu uzņēmēju nodokļiem, mazina uzņēmēju motivāciju maksāt nodokļus. „Lai pašvaldības nodarbotos ar uzņēmējdarbību, tās investē nodokļu maksātāju naudu. Viņi par uzņēmēju naudu rada uzņēmumus, kas spiež ārā pašus uzņēmējus. Darbība ir pilnīgi pretējā virzienā,” teica Rostovskis.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera arī ierosina, ka jautājums par valsts un pašvaldību uzņēmējdarbību būtu jārisina kompleksi ar apjomīgu nodokļu un budžeta reformu, kuras mērķis būtu piesaistīt pašvaldību ieņēmumus uzņēmējdarbības intensitātei to teritorijā.
