4. studija

Pēc šosejas remontdarbiem mājsaimniecību divās daļās sadala ar barjeru...

4. studija

4. studija

Kāpēc Latvijā sarūk bankomātu skaits?

Bankomātu skaits samazinās cilvēku plūsmas un paradumu dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Skaidras naudas izņemšana ārpus lielajām pilsētām pēdējos gados dažviet ir kļuvusi  sarežģīta. Galvenais faktors, kāpēc mainās gan bankomātu, gan filiāļu atrašanās vieta, ir cilvēku plūsma un paradumu maiņa, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.

“Nenoliedzami, bankomātu skaitam pēdējos gados ir tendence sarukt, un parasti bankas to skaidro ar pakalpojumu digitalizāciju. Tātad - arvien vairāk banku klienti savus pakalpojumus veic elektroniski - ar internetbankas starpniecību,” skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Dace Jansone.

Statistika liecina –  2015. gada nogalē Latvijas teritorijā bija 1059 bankomāti, bet pagājušā gada beigās - 928, tas ir samazinājums par vairāk nekā 12%, un tieši lauku reģionos līdz tuvākajam bankomātam var nākties braukt pat vairākus desmitus kilometru.

“Rodas dažkārt šis priekšstats, ka bankomātu paliek mazāk, jo, redziet, te tas bija un tagad nav, bet tajā pašā laikā bankomātu tīklu tomēr pielāgo cilvēki plūsmai. Savukārt, ja mēs skatāmies par skaidrās naudas izmantošanas popularitāti, tad skaidrās naudas lietojums arī samazinās, tāpēc loģiski, ka arī bankomātu paliek nedaudz mazāk,” skaidroja “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

“Ja šī cilvēku plūsma palielināsies kādā reģionā vairāk un jutīsim pieprasījumu pēc skaidrās naudas vairāk, tad loģiski, ka bankomātu tīkls arī tiks pielāgots,” sacīja Krops.

Piecu gadu laikā “Swedbank” bankomātu skaits ir samazinājies par aptuveni 11%, arī bankas “Citadele” un “SEB bankas” bankomātu skaits nedaudz, bet ir sarucis.

“Pasaules Banka regulāri veic analīzi un uzskaiti par to, cik dažādās valstīs iedzīvotājiem tiek nodrošināts šis bankomātu blīvums.  Latvija nebūt nav starp valstīm, kurās būtu mazākais bankomātu īpatsvars uz 100 000 iedzīvotāju. Statistika rāda, ka Latvijā šis apjoms ir 61 bankomāts uz 100 000 iedzīvotāju, un tā tendence pēdējo pāris gadu laikā ir tikai neliels kritums uz leju bankomātu skaitā salīdzinājumā ar citu valstu krituma īpatsvaru,” stāstīja AS “SEB banka” Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda.

“SEB bankā” norādīja, ka bankomātu izvietojums tiek vērtēts pēc bankomāta izmantošanas biežuma, tāpēc daļa bankomātu joprojām tiekot uzturēti, kā paši saka - labsirdības dēļ.

Banku sniegtie pakalpojumi nav sabiedriskie pakalpojumi atbilstoši likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un normām. Līdz ar to ar likumu nav deleģētas tiesības noteikt bankām pienākumu nodrošināt un uzturēt noteiktu bankomātu skaitu, lai nodrošinātu bankomātus kādās noteiktās teritorijās, skaidroja FKTK.

Piemēram, Rūjienā nu ir slēgta bankas filiāle.   

Krops skaidroja, ka “Rūjienas filiāle bija viena no tām, kuru slēdza tāpēc, ka ir samazinājies pieprasījums pēc filiālē sniegtajiem pakalpojumiem, un ikdienas režīmā jau bija grūti nodrošināt šo filiāli ar visiem nepieciešamajiem darbiem, un tāpēc arī šī filiāle tika slēgta”.

Tas nozīmē, ka šobrīd apkaimes iedzīvotājiem ir jāmēro 40 kilometri līdz Valmierai, atzina Krops.

“Mēs primāri pat iesakām mūsu klientiem pārdomāt divreiz - vai ir nepieciešams maksājumus veikt tieši filiālē, jo filiāles cenrādī, ja šo maksājumu pieņem skaidrā naudā filiālē, tur komisija ir diezgan augsta, tie ir 3 eiro par maksājumu, un šajā gadījumā it īpaši senioriem, pensionāriem mēs vienmēr sakām – padomājiet, vai jūs nevēlaties šo maksājumu veikt, pieņemsim, mūsu bankomātā, kas ir bezmaksas, vai jūs nevēlaties šo maksājumu veikt “Maxima” kasēs, vai arī “Latvijas pasta” nodaļās, tāpēc, ka šur tur šis cenrādis ir draudzīgāks,” stāstīja Krops.

Galvenais faktors, kāpēc mainās gan bankomātu, gan filiāļu atrašanās vieta, ir cilvēku plūsma un paradumu maiņa.

Lai gan skaidras naudas izņemšana gadu gaitā samazinās, tomēr rezultātā daļai iedzīvotāju nākas saskarties ar neērtībām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā skaidro, ka šis jautājums jārisina konkrētajām pašvaldībām kopīgiem spēkiem ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Finanšu nozares asociāciju.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti