Aptauja parāda, ka 18 – 19 gadus veci jaunieši ir aizvien finansiāli atkarīgi no vecākiem vai krustvecākiem un studē. Bet sākot ar 20 gadu vecumu liela daļa gan studē, gan strādā un saņem vidēji 500-800 eiro mēnesī. Savukārt 40-45% jauniešu, kas vecāki par 23-25 gadiem, tikai strādā un pelna labu atalgojumu.
Vērojama tendence, ka jaunieši ir ambiciozi – viņi grib vairāk pelnīt, vairāk darīt. Vidēji jaunietis grib pelnīt par 200 eiro vairāk nekā pašlaik saņem. Virknē gadījumu šāda prasība esot pamatota, bet citos – tikai gaidas.
“Jaunieši ir ārkārtīgi konkurētspējīgi darba tirgū.
Trīs valodu zināšanas vairs nav nekāds brīnums. Domāju, ka ļoti fleksibli cilvēki, spēj pielāgoties, ar starptautisku praksi. Tā sliktā lieta, ka dažkārt Latvijā tās iespējas nav tik lielas un finansiāli pretendēt uz tik augstām ambīcijām ne vienmēr ir pamatoti,” norādīja bankas pārstāvis.
Škapars sacīja, ka arī darba tirgus ir pateicīgs tam, lai algas augtu: “Pagājušā gada laikā šajā vecuma grupā vidējie ienākumi auguši no 605 eiro uz 690 eiro, kas ir strauji. To pārsvarā nodrošina tas, ka Rīgā darba algas aug krietni straujāk nekā citur Latvijā.”
Tāpat aptaujā vētītas jauniešu ambīcijas veidot savu uzņēmējdarbību. 40% aptaujāto atzinuši, ka vēlas nākotnē sākt savu biznesu un 3% jau ar to nodarbojas.
“Tas rāda, ka ir vēlme darīt šīs lietas, ir cilvēki, ar ko strādāt. Tagad tikai jādod viņiem šīs iespējas!” piebilda Škapars.
Pētījumā aptaujāja četrus tūkstošus jauniešu Baltijas valstīs, no kuriem Latvijā -1000 jauniešu. Secināts, ka Baltijas valstu jauniešu redzējums par darba tirgu ir līdzīgs, bet attiecība uz sava biznesa veidošanu Igaunijā jaunieši aktīvāki.
