Eiro fokusā

Kā atrast izdevīgāko piedāvājumu? PTAC izstrādājis kontu izmaksu salīdzināšanas rīku

Eiro fokusā

Jauniešu darbs vasarā: NVA programmas īstenošana Liepājas pusē

Parakstīts līgums par „Baltijas Inovāciju fonda 2" darbības uzsākšanu

Baltijas Inovāciju fonds gatavojas otrajai kārtai; pirmajā visvairāk atbalstīti igauņi

Pirms 7 gadiem darbu uzsāka „Baltijas Inovāciju fonds”, kura mērķis - ieguldīt naudu privātā kapitāla un riska kapitāla fondos, kas savukārt finansē mazos un vidējos uzņēmumus. Līdz šim naudu saņēmuši 7 Latvijas un 7 Lietuvas uzņēmumi, krietni vairāk – 18 Igaunijas uzņēmumi.

Igaunijā tradicionāli kapitāla tirgus ir labāk attīstīts nekā pārējās Baltijas valstīs.

Nesen parakstīts līgums par „Baltijas Inovāciju fonda 2” darbības uzsākšanu, kas nozīmē, ka turpmāko 7 gadu laikā Baltijas uzņēmēji varēs saņemt vēl vismaz 300 līdz 500 miljonus eiro.  

„Baltijas Inovāciju fondā” naudu iegulda trīs Baltijas valstu finanšu institūcijas un „Eiropas Investīciju fonds”. Latviju pārstāv finanšu institūcija “Altum”.

“Altum” valdes loceklis un riska kapitāla virziena vadītājs Juris Vaskāns stāstīja, ka trīs Baltijas valstis katra apņēmusies investēt 26 miljonus eiro šajā fondā, Eiropas Investīciju fonds - 78 miljonus, kopā 156 miljoni.

“Lai fonds darbotos, nepieciešams piesaistīt arī citus privātos investorus, un tie būs vismaz 150 vai 250 miljoni, tātad kopējās investīcijas būs līdz pat 450 - 500 miljoniem. Tie proporcionāli sadalītos starp Baltijas valstīm,” skaidroja Vaskāns.

“Eiropas fondiem ir limitētas nozares, fondu pārvaldnieki drīkst finansēt visas nozares. Protams, noteikti neinvestēsim alkohola ražotnēs vai azartspēlēs, vai spekulatīvos nekustamā īpašuma darījumos.

Uzsvars ir uz biznesu, kurš nes peļņu, un sekundāri tiks atbalstīta arī vietējā ekonomika,” norādīja Vaskāns.

Pirmais „Baltijas Inovāciju fonds” darbu sāka pirms 7 gadiem. Šobrīd 7 Latvijas uzņēmumi saņēmuši gandrīz 33 miljonus eiro. Nauda piešķirta vairākiem tehnoloģiju uzņēmumiem, degvielas uzpildes staciju tīklam un digitālās ekonomikas attīstības centram. Uzņēmums “Deac” piedāvā datu centrus un IT ārpakalpojumus. Valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis stāstīja, ka uzņēmuma attīstībai saņemti 2,5 miljoni eiro.

“Mēs lielu naudu ieguldām IT pamatlīdzekļu un serveru tīkla iekārtās, ko piegādājam klientiem,” stāstīja Gailītis.   

“Daudz ieguldām pamatlīdzekļos, un tad pienāca situācija, kad banka teica - vajag piesaistīt vēl kādu finansētāju, un tas bija “Altum”. Nekādas birokrātijas nebija, viss bija gana vienkārši un saprotami. Tagad nauda jau ir saņemta, ieguldīta un atdota. Miljonu ir daudz vienkāršāk dabūt, lielākas problēmas ir maziem uzņēmumiem, kam vajag 100 000.

Kad mēs bijām mazs uzņēmums, bija ļoti grūti dabūt finansējumu, tagad ir daudz vienkāršāk,” atzina Gailītis.

„Baltijas Inovāciju fonda” līdzekļus uzņēmējiem piešķir speciāli izveidoti fondu pārvaldītāji, kas pārstāv privātā kapitāla un riska kapitāla fondus. Uzņēmums „Sonarworks” nodarbojas ar programmatūras izstrādi skaņas uzlabošanai. Uzņēmuma vadītājs Helmuts Bēms stāstīja - lai konkurētu globālajā tirgū, jāattīstās strauji, tāpēc Igaunijas riska kapitāla fonda piešķirtais miljons eiro bijis ļoti svarīgs.

“Vienīgais veids, kā attīstīties strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem, ir, piesaistot riska kapitālu. Šajā procesā uzņēmējiem nākas atdot daļu no kapitāldaļām, bet tā šī industrija strādā. Otra puse - investori nenāk tikai ar naudu, viņi nāk ar pieredzi un praktiskiem padomiem,” norādīja Bēms.

Baltijas Inovāciju fonds gatavojas organizēt arī nākamo kārtu.  

Pēc Bēma teiktā, iepriekš “vienīgā lieta, kurā tiešām nākas ļoti rūpīgi investēt, ir investīciju līgumu sagatavošana. Bet jebkuram uzņēmumam vajag sakārtot savu akcionāru struktūru un investīciju līgumu. Galvenais, ko es gribētu - lai tas process tāds arī paliek, un man nevajadzētu strādāt ar valsts institūcijām, kas vienmēr ir daudz neefektīvākas nekā privātie investīciju fondi.”

Arī “Altum” valdes loceklis un riska kapitāla virziena vadītājs Juris Vaskāns uzsvēra, ka uzņēmēji saņem no riska kapitāla fondu pārstāvjiem ne tikai finanses, bet arī zināšanas.  

“Fondu pārvaldnieki ir speciālisti, kas specializējās noteiktās industrijās. Viņi nāk ne tikai ar naudu, bet arī ar savām zināšanām un sakariem. Fondos strādā darbinieki, kas ir speciālisti kādā noteiktā sfērā, piemēram, informāciju tehnoloģijās vai 3D printeros. Viņi zina visu - ne tikai, kas notiek Eiropā, bet visā pasaulē. Viņi investē tikai tajās nozarēs, kur viņi ir speciālisti,” skaidroja Vaskāns.

Viņš prognozēja, ka „Baltijas Inovāciju fondā 2” izdosies piesaistīt vairāk naudas nekā pirmajā, un kopējais finansējums Baltijas valstīm varētu sasniegt pat 400 miljonus eiro. Baltijas uzņēmēji savu uzņēmumu attīstībai varēs saņemt no 1 līdz 15 miljoniem eiro.  

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti