Interneta azartspēles strauji pieaug
Azartspēļu bizness Latvijā pēdējos gados aug par 10-11% gadā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne stāstīja, ka pērn nozares apgrozījums bija 293 miljoni eiro. Populārākie joprojām ir spēļu automāti, kas veido 78% no kopējā apjoma.
"Salīdzinot ar lielo uzplaukumu, kas bija pirms krīzes – 2008.,2009. gadā, faktiski viss ir uz pusi samazinājies. Piemēram, spēļu zāļu bija vairāk nekā 600, tagad ir 310. Šobrīd ir pieci kazino, kuros ir bijis vairāk nekā 16 miljonu eiro apgrozījums 2018. gadā," teica Birne.
Attīstoties tehnoloģijām, ļoti strauji – pat līdz 45 - 50% gadā - aug interneta azartspēles. Birne norādīja, ka licences izsniegtas deviņiem interneta azartspēļu rīkotājiem, valsts uzrauga arī nelicencētos spēļu rīkotājus.
"Mums ir arī speciāla programma, kas palīdz atlasīt nelegālās vietnes pēc zināmiem kritērijiem. Kopš 2014. gada ir bloķēta 2391 IP adrese un 1138 domēni. (..) Protams, šī cīņa ir diezgan sarežģīta, jo pretējā pusē ir vietnes, kuras piedāvā šos pakalpojumus, arī veic dažādas tehnoloģiskas aktivitātes, lai tās pēc iespējas grūtāk būtu noķert un nobloķēt. Internetā parādās ļoti daudz jaunas spēles, kuras šobrīd spēlē jaunieši.
Šobrīd tā ir izklaide, bet spēļu ražotāji pamazām pamazām piedāvā iespējas likt likmes, un viņiem līdz ar to ir iespēja savu uzkrāto līmeni pārvērst reālā naudā. Šobrīd tā ir ļoti nopietna problēma," atzina Birne.
Obligāti jāpārbauda spēlmanis?
Lai ierobežotu azartspēļu biznesu, Finanšu ministrija (FM) rosinājusi izmaiņas vairākos likumprojektos. FM valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa stāstīja, ka plānots izveidot vienotu no azartspēlēm atkarīgo iedzīvotāju reģistru, kā arī azartspēļu rīkotājiem uzlikt pienākumu nelaist azartspēļu zālēs tos cilvēkus, kas iepriekš to lūguši. Tāpat iecerēts stingrāk ierobežot nelicencētos azartspēļu rīkotājus internetā.
"Šeit darbojas ar uzņēmējdarbību tie, kas nelicencējas un attiecīgi arī nodokļus pēc tam valstij nesamaksā. Tajos gadījumos, kad ir konstatēti nelicencēti uzņēmumi, informācija par nelicencētām azartspēļu vietnēm tiek nosūtīta visām komerciestādēm, un viņi arī bloķē maksājumus šiem saņēmējiem. Otrs virziens ir saistīts ar to, ka mēs nevēlāmies, lai azartspēles būtu tāds izklaides veids, ko spēlē nekontrolēti. Mēs gribam izveidot pašatteikušos personu reģistru, kur cilvēki, kas jūt, ka viņiem tomēr ir atkarība vai arī pārlieku liela tieksme spēlēt, viņiem ir iespēja uzrakstīt iesniegumu.
Šobrīd reģistrs veidots uz brīvprātības principa, nākotnē tas būtu obligāts pienākums – pārliecināties, ja tā persona ir šajā reģistrā, tad viennozīmīgi viņu neielaist spēlēt. (..)
Pie pakalpojuma sniedzējiem reģistrēti 17 000 liegumi. Tas nenozīmē, ka [liegumi ir] 17 000 personām, jo viena persona var spēlēt vairākās vietnēs, bet tas viennozīmīgi parāda to, ka cilvēki apzinās savu problēmu un zina, kā ar to var cīnīties," teica FM pārstāve.
Iebilst pret azartspēļu aizliegšanu
Azartspēles, tāpat kā alkohola bizness, nes papildu ieņēmumus valsts budžetā. Uzņēmēji bez parastajiem nodokļiem maksā arī speciālos nodokļus, kas papildina valsts budžetu par 39 miljoniem, bet pašvaldību budžetus par 9,5 miljoniem eiro gadā. Izskanējuši ierosinājumi, ka azartspēles Latvijā vajadzētu aizliegt. Tam nepiekrīt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Birne.
"Austrijā šie aizliegumi tika noteikti acīmredzot pārāk stingri, viņiem šobrīd aptuveni 20% ir nelegālais bizness. Tās ir spēļu zāles, nerunājot par internetu. Valsts neiekasē nodokļus, bet arī cilvēki, kas spēlē, protams, nekādā veidā netiek pasargāti," teica Birne.
Arī FM valsts sekretāra vietniece Salmiņa vērtē, ka azartspēļu aizliegšana veicinātu nelegālā biznesa attīstību.
"Katru aizliegumu mēģina apiet. Protams, jāmeklē tāds sabalansēts risinājums. Ja aizliegums ir, tad viena daļa, kas varēs to atļauties, brauks spēlēt uz kaimiņvalstīm, bet tie, kas ir pietiekami iepazinuši internetu, noteikti mēģinās piekļūt šīm nelegālajām vietnēm internetā.
Mēs negribētu nonākt situācijā, kad Latvijas sabiedrība tiek novirzīta uz nekontrolētu vidi, kurā valsts nekādi nevar par viņiem parūpēties," sacīja Salmiņa.
Gadā azartspēļu nozare nodokļos kopumā samaksā 76 miljonus eiro un šajā nozarē strādā vairāk nekā 3800 Latvijas iedzīvotāju.
KONTEKSTS:
Līdz pagājušā gada pavasarim vairāk nekā 1260 cilvēku uzrakstījuši iesniegumus, lūdzot viņus vairs neielaist spēļu zālēs. Taču likums azartspēļu organizētājam neuzliek par pienākumu neielaist šos cilvēkus spēļu zālēs, un šī pašizslēgšanas iespēja dzīvē īsti nestrādā, pērn pārliecinājās LTV raidījums "De facto".
Aptuveni pirms gada izskanēja ideja par "pašizslēgšanas reģistra" izveidi. Apsvērta iespēja Latvijā ieviest Igaunijas pieredzi – cilvēki, kuri vēlas liegt sev iespēju kādu laiku spēlēt un uzrakstījuši attiecīgu iesniegumu, tiek iekļauti reģistrā uz noteiktu laiku (ministrijas piedāvājums – vismaz uz 12 mēnešiem). Pieeja datu bāzei būtu visiem kazino un azartspēļu operatoriem – arī tiem, kas strādā internetā.
