Augustā Latvija eksportēja preces 1,1 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,28 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42,7% līdz 46,3%.
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada pirmajos astoņos mēnešos sasniedza 18,65 miljardus eiro – par 131,3 miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,32 miljardus eiro, kas ir par 31,7 miljoniem eiro jeb 0,4% vairāk nekā atbilstošā periodā pērn, bet importa – 10,33 miljardus eiro, kas pieaugums par 99,6 miljoniem eiro jeb 1%.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada augustā salīdzinājumā ar 2018. gada augustu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 0,5 % un importa par 13,2% mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,7%, bet un importa vērtība samazinājās par 2,8%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 63,7 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 19,2 miljoniem eiro jeb 27,7%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 43,9 miljoniem eiro jeb 20,1%,
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 31,6 miljoniem eiro jeb 15%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 17,1 miljoniem eiro jeb 24,1%.
CSP norādīja, ka graudaugu produktu eksporta kāpumu 2019. gada augustā salīdzinājumā ar 2018. gada augustu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 52,9 miljoniem eiro jeb 4,1 reizi. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 51,1 miljonu eiro.
Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu:
- tekstila un tekstilizstrādājumu imports lielāks par 7,7 miljoniem eiro jeb 15,8%,
- minerālproduktu imports mazāks par 112,6 miljoniem eiro jeb 41,8%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 70,3 miljoniem eiro jeb 41,9%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 43,2 miljoniem eiro jeb 15,4%,
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 15,5 miljoniem eiro jeb 13,7%.
Dzelzs un tērauda izstrādājumu importa kāpumu 2019. gada augustā salīdzinājumā ar 2018. gada augustu ietekmēja dzelzs vai tērauda izstrādājumu dzelzceļiem un tramvaju ceļiem importa pieaugums par 2,4 miljoniem eiro jeb 10,7%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kritums par 73,8 miljoniem eiro jeb 66,1%, norādīja CSP.
Augustā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (18% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,2%), Vācija (7,6%) un Zviedrija (6,6%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,3% no importa kopapjoma), Vācija (10,4%), Polija (9,3%) un Igaunija (8,4%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā augustā veidoja 10,2%, bet importā – 7,9%.
2019. gada augustā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada augustu palielinājās kopējā eksporta vērtībā par 0,5 procentpunktu un importa vērtībā – par 9,6 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 1,5 procentpunktiem un samazinājās par 4,1 procentpunktu importā.
2019. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.
