Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto 17. februāra temati

De Facto

Somijā parādniekiem palīdz pašvaldība

smsSOS: ātro kredītu nauda no Dominikas

“Ātro” kredītu biznesa sēklas naudu deva politiķi, ofšoru kompānijas un komercbankas

„Ātro” kredītu nozares finansētāju vidū ir gan politiķi, gan dažādās ārzonās reģistrētas kompānijas, kā arī sms kredītus kritizējošās komercbankas. Tā pētniecības projekta „smsSOS” ietvaros noskaidrojis LTV raidījums „De Facto”. „Ātrajiem kredītiem” nauda nākusi, piemēram, no tādām valstīm ka Belizas un Dominikas.

“Ātro” kredītu tirgus līdera “4finance” grupas sākums saistāms air vairākie uzņēmumiem, piemēram, nu jau likvidētais SIA “Liepājas namserviss” aizdeva 326 804 latu. Uzņēmums saistīts ar skandalozu slavu ieguvušo Liepājas domnieku Ivaru Kesenfeldu, kuru pašvaldībā pazīst kā aktīvu nekustamā īpašuma tirgus darboni.

Tomēr lielāko naudu - vairāk nekā pusotru miljonu latu - “4finance” ieguva no SIA “AD Consult”, kas pieder advokātam Edgaram Dupatam un Uldim Arnicānam. “Lursoft” informācija liecina, ka viņi arī finansējuši darījumu. Abi vairāk zināmi kā ilggadēji „Liepājas autobusa parka” pārstāvji, savukārt šis uzņēmums pieder ekspremjera Andra Šķēles ģimenei. Vai tādējādi “ātro kredītu” biznesā caur starpniekiem nav nonākusi arī ekspolitiķa nauda, atbildes gan nav – šādi darījumi Šķēles amatpersonas deklarācijās neparādās. Savukārt Dupats, kurš pašlaik ir „Liepājas autobusu parka” padomes priekšsēdētājs, uz “De Facto” jautājumiem atbildēt atteicās.

Politiskajās aprindās pazīstams ir vēl viens “4finance” sēklas naudas devējs - uzņēmējs un basktebola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons. Viņam piederošie uzņēmumi „MM Investīcijas” un „MD Birojs” ātro kredītu līderim kopā aizdevuši 1,2 miljonus latu. “Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka šos līdzekļus firmas ieguvušas gan no paša Martinsona, gan kādām neatšifrētām fiziskām un juridiskām personām.

Vienīgais politiķis, kurš līdz šim atzinies, ka aizdevis naudu “ātrajiem” kredītiem ir Rīgas vicemērs Andris Ameriks. 2010.gadā viņš “4finance” īpašniekiem aizdevis pusmiljonu eiro. Un labi nopelnījis – par aizdevumu saņēmis vairāk nekā 80 tūkstošus latu lielus procentus. „Tai laikā tie zēni jeb tie cilvēki, kas uztaisīja to „SmsCredit”, tie daļa ir no Latvijas, un tie arī bija kapitāldaļu turētāji un nu tie paši akcionāri. Un tai pirmā posmā es aizdevu uz to gadu. To jau pirms diviem gadiem viņi atdeva atpakaļ. Un pa to laiku ir mainījušies arī, es saprotu, akcionāri tajā kompānijā. Līdz ar to, ja skatās ar šodienas acīm, tad tai laikā, viņi bija tikai bērnu autiņos,” skaidroja Ameriks.

Ameriks vairās atbildēt, ar ko tieši vienojies par aizdevuma došanu. Viņa naudas ceļš ir interesants, jo politiķis naudu aizdeva kādai Belizā reģistrētai ofšorkompānijai “Prosperty Financing limted”, lai gan “4finance” īpašnieks tobrīd formāli bija Maltā reģistrētā kompānija “Fatcat Investments”. Taujāts, kāpēc bija jāizvēlas šāda darījuma ķēde, nevis aizdot naudu “pa tiešo” Latvijas uzņēmumam, Ameris atbild izvairīgi: „Nu, bet tajā firmā ir vairāki rēķini. Viņi to visu dara. Tas nāca no mana oficiāla bankas konta un banka arī atdeva atpakaļ uz šo pašu kontu pārskaitīja, nodokļus nomaksāja. Vairākas kontrolējošās struktūras to pārbaudīja un nekādus pārkāpumus arī neatklāja,” sacīja Ameriks.

Pašlaik “4finance” galvenais finansētājs ir pašmāju “Trasta komercbanka”. Gluži pašmāju gan nevar teikt, jo līdzekļus kredītu devējs sākotnēji aizņēmies no šīs bankas Kipras filiāles. “Lursoft” informācija liecina, ka vēl pagājušā gada maijā reģistrēta komercķīla 11 miljonu latu vērtībā par labu „Trasta komercbankai”. Tomēr banka noliedz, ka tās saistības būtu tik lielas un no komentāriem atteicās, jo tās ekspozīcija “ātrajos kredītos” neesot būtiska.

Kā atzīmēja „De Facto”, sms kredītu nozari dāsni finansējušas arī komercbankas. Tiesa, pārsvarā to darījušas kredītiestādes, kuras orientējušās uz nerezidentu apkalpošanu un ar labu slavu neizceļas. Tā „Reģionālā investīciju banka” aizvadītā gada nogalē reģistrējusi 1,8 miljonu latu vērtu komercķīlu parādniekam “ExpressCredit”. Interesanti arī, protams, ka to pašu “ExpressCredit” finansējusi arī valstij piederošā “Citadeles banka”.

Savukārt kādai citai finanšu iestādei – „Rietumu bankai” pašai pieder “ātro” kredītu izsniedzējs "InCREDIT GROUP". Tā finansējusi arī citus sms aizņemšanās pakalpojumu sniedzējus, piemēram, „Grand credit”, 2011.gadā aizdodot tam 3 miljonus latu. „Grand kreditē” līdzīpašnieki meklējami Karību jūras salās – Dominikā, un no šīs valsts ātrajiem kredītiem arī atceļojis miljons latu. Kam pieder šī kompānija, noskaidrot nav iespējams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt